Kariņš rosina sākt plānot, kā pakāpeniski izbeigt valsts atbalstu uzņēmējiem
Foto: Valsts kanceleja

Ministru kabinetam otrdien, 20. aprīlī, bez ierunām atbalstot vēl papildu 126 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dīkstāves pabalstu, algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmām, Ministru prezidents mudināja sākt plānot, kā, Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem ejot mazumā, tiks izbeigts valsts atbalsts uzņēmējdarbībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pie lēmuma par 126 miljoniem eiro Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka šī ir nauda, ko aizņemamies starptautiskajos tirgos. "Cik saprotu, tirgi mums joprojām ir pieejami un arvien ļoti izdevīgi, bet pieprasījums ir liels, un tas ir tas, kas šobrīd balsta visu ekonomiku," par valsts atbalstu sacīja valdības vadītājs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka "milzu soļiem tuvojamies mūsu noteiktajam aizņemšanās mērķim – 50% no IKP, un bažas ir par to, ka, ja būs kādi saasinājumi rudenī, tad mēs nevaram prognozēt".

Kariņš paskaidroja, ka "tas arī nozīmē, ka, ja mums ir diezgan daudzi ierobežojumi, it īpaši uzņēmējdarbībā, jau atcelti, mums būs jāskatās, cik vēl ilgi atbalstus sniegt".

"Tā anekdotiski sanāk, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kas pat tīri veiksmīgi nedaudz palielina savus ienākumus ar atbalstiem, nekā tas varētu būt bez tiem. Domāju, ka ir jāsāk plānot un arī ar uzņēmējiem attiecīgi runāt, kādā veidā mēs iziesim no valsts atbalsta. Viens ir, ka ieiet sistēmā un ka aizvien vairāk uzņēmumu sāk pierast pie šiem atbalstiem un sāk droši vien savu darbību plānot ap tiem. Tātad mums jau jāsāk plānot un stāstīt, kā mēs iziesim ārā – vai tas būs pēkšņi vai pakāpeniski, vai apjomi vai procenti mainītos. Mēs nespēsim kā valsts, īpaši, ja ekonomika attīstās un ierobežojumu nav, bez robežām uzturēt vai subsidēt uzņēmējdarbību. Es aicinātu kopā ar sociālajiem partneriem diskutēt, kādā veidā un kādā tempā mēs varēsim atļauties iziet no šīs pabalstu sistēmas, protams, nedarot skādi mūsu ekonomikai kopumā," teica Kariņš.

Pēc tam valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirti 320 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

No šī gada sākuma līdz 6. aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 235,79 miljonu eiro apmērā, un atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 84,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka vidēji darba dienas laikā tiek izmaksāts atbalsts 5,5 miljonu eiro apmērā, atbalsta izmaksai piešķirtais finansējums būs pietiekams aptuveni līdz 27. aprīlim.

Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem līdz šā gada vidum, Finanšu ministrija rosināja valdībai lemt par papildu finansējuma 126,5 miljonu eiro apmērā piešķiršanu VID no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Nauda tiks piešķirta VID, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu, individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai, nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai un Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Finanšu ministrija Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru prezidents VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form