Foto: PantherMedia/Scanpix
Lai padarītu lobēšanu jeb interešu aizstāvību atklātu un veicinātu sabiedrības pārliecību, ka lēmumu pieņemšanā nav pretlikumīgas ietekmes, ir jāpieņem Lobēšanas likums un jāievieš lobētāju brīvprātīgais publiskais reģistrs, otrdien nolēma valdība.

Valdība otrdien uzdeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavot likuma projektu un saistīto normatīvo aktu izmaiņu projektus.

Par lobēšanas tiesisko regulēšanu valdība spriež jau vairākus gadus: vēl 2008.gada vasarā valdība konceptuāli vienojās, ka Latvijā nepieciešams lobēšanas tiesiskā reglamentācija, atbalstot lobēšanas atklātības pamatprincipu noteikšanu valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un citos normatīvajos aktos.

2009.gadā valdība konceptuāli atbalstīja nepieciešamību publiskot informāciju par lobētājiem, kas ietekmējuši likumu pieņemšanu vai kuru vārdā valsts institūcijas ir izteikušas priekšlikumus.

Otrdien valdība izskatīja KNAB sagatavoto jauno koncepciju par lobētāju regulēšanu un informācijas publiskošanu. KNAB koncepcijā norāda, ka lobēšanas regulējuma galvenais mērķis ir palielināt atklātību, jo informācijas apmaiņai un lobētāju sadarbībai ar publiskās varas subjektiem jānotiek atklāti, lai arī citas interešu grupas var izteikt savu viedokli un būt informētas par priekšlikumiem.

KNAB atzīst, ka atsevišķos gadījumos lobētāji var būt ieinteresēti darboties slēpti, jo šādi viņi var efektīvāk panākt savus mērķus, taču tas rada aizdomas par tirgošanos ar ietekmi, par ko paredzēta kriminālatbildība. Tāpēc lobētājiem, kuri vēlas strādāt legāli, būtu svarīgi sevi pozicionēt un atklāti publiskot kā interešu aizstāvjus. Regulējums ļautu nošķirt legālo lobēšanu no nelikumīgās tirgošanās par ietekmi.

Lai to panāktu, informācijas publiskošanu var prasīt lobētājiem un (vai) valsts amatpersonām un iestādēm. Nākamais solis varētu būt reģistra izveidošana, ja joprojām būs nepieciešamība pēc tā, koncepcijā norāda KNAB.

KNAB uzskata, ka vissvarīgāk ir sabiedrību informēt par parlamenta lobētājiem, tāpēc varētu izveidot Saeimas lobētāju reģistru, kurā brīvprātīgi reģistrētos lobētāji, kas grib sevi publiski parādīt kā legālus lobētājus, norobežojoties no tām personām, kuras nelikumīgi tirgojas ar ietekmi.

Lai veicinātu interešu pārstāvju brīvprātīgo pieteikšanos lobētāju reģistrā tiem varētu piešķirt dažādas priekšrocības - piemēram, iespēju saņemtu informāciju par izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem konkrētā jomā. Reģistrētos lobētāju varētu aicināt uz darba grupām, kurās izstrādā dokumentu projektus, iekļaut konsultatīvajās padomēs, viņiem varētu nodrošināti pastāvīgo apmeklētāju caurlaidi Ministru kabinetā un Saeimā.

KNAB ierosina definēt trīs lobētāju grupas. Konsultants vai profesionāls lobētājs būtu jebkura privātpersona, kas par atlīdzību lobē citas personas interesēs. Tie var būt konsultanti komunikāciju jautājumos, sabiedrisko attiecību komersanti, juristi, inženieri, grāmatveži vai citi profesionāli padomdevēji.

Komersanta lobētājs būtu jebkura persona, kas savas organizācijas vai nozares interesēs lobē valsts un pašvaldību institūcijās. Juridiskās personas uzdevumā intereses lobētu fiziskās personas, kuras strādā komercsabiedrībā, vai individuālie komersanti paši savās interesēs. Visbiežāk tie būtu komercsabiedrības darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpst komunikācija ar publiskās varas pārstāvjiem

Savukārt biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības lobētājs būtu juridiska persona - nevalstiskā organizācija. Šīs organizācijas uzdevumā intereses lobē tās pilnvarotie darbinieki vai brīvprātīgie.

KNAB arī rosina likumā paredzēt, ka institūcijas uzskaita un reģistrē informāciju par lobēšanas gadījumiem un lobētājiem, kas mutiski vai rakstiski snieguši iestādei vai amatpersonai priekšlikumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem. Iestāde var izveidot sarakstu, kurā hronoloģiskā secībā uzskaita informāciju par lobētājiem un lobēšanas aktivitātēm, vai arī izveidot lobētāju reģistru, kurā reģistrē pastāvīgos lobētājus, kas regulāri sniedz priekšlikumus. Ir jāparedz, ka šie dati ir uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju, un institūcija var to publiskot savā mājaslapā internetā.

KNAB gan atzīst, ka pagaidām koncepcija neparedz lobētājiem izvirzīto prasību ievērošanas uzraudzību, sankcijas par pārkāpumiem un institūciju, kas piemērotu atbildību par konstatētajiem pārkāpumiem.

Lobēšanas likuma kvalitatīva un ātra izstrāde, kā arī pieņemšana Saeimā būs nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Lēmums par lobēšanas likuma izstrādi ticis atlikts jau ilgu laiku, tāpēc valdība, šodien uzdodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izstrādāt lobēšanas likuma projektu jau līdz 2012.gada jūlijam, ir apliecinājusi, ka tiesiskuma koalīcija ir gatava pieņemt izšķirošus lēmumus, lai mazinātu šauru interešu nesamērīgu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Lobēšanas likums ir arī veids, kā nodrošināt skaidru līdzdalības mehānismu valdības sadarbības partneriem, radot vienlīdzīgus spēles noteikumus visām likumdošanas tapšanā iesaistītajām pusēm. Savukārt atklāts dialogs un vienlīdzīgi spēles noteikumi ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai īstenotu modernu industriālo politiku ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei," norāda ekonomikas ministrs.

Viņaprāt, lobēšanas likums, kurā skaidri tiktu definēta lobēšana un noteikti pamatprincipi un ietvars šīm aktivitātēm, ir svarīgs, lai jomu sakārtotu, nodrošinot procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību. Turklāt šāda likuma pieņemšana nodrošinātu arī vienotu praksi, kā valsts un pašvaldību institūcijas darbojas ar lobistiem, lai šajā procesā maksimāli samazinātu negodprātīgas rīcības iespējas un vairotu sabiedrības uzticēšanos līkumošanas tapšanas procesam.

Jau ziņots, ka 2009.gadā valdība tikai konceptuāli atbalstīja ieceri uzlikt valsts institūcijām un pašvaldībām pienākumu publiskot informāciju par lobētājiem, toreiz vairāki ministri norādīja, ka publiskošanas sistēmai būtu jābūt precīzākai, savukārt toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) vispār noraidīja šādu grozījumu nepieciešamību. Toreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) ieteica KNAB izveidot īpašu reģistru, kurā lobētāji reģistrētos paši.

2009.gadā KNAB piedāvāja noteikt, ka valsts institūcijām savā interneta mājaslapā jāpublisko informācija par lobētājiem, kas ir piedalījušies kādā lēmuma pieņemšanā.

KNAB toreiz skaidroja, ka šāds solis "nepieciešams, lai sabiedrībai būtu iespējams iegūt informāciju par valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu atsevišķu personu vai to grupu interesēs".

Pirms tam KNAB rosināja, ka arī Saeimas deputātiem, gatavojot likumprojektus, būtu jāatklāj lobētāji – organizācijas un privātpersonas – kuras piedalījušās likuma izstrādē vai kuru piedāvātos priekšlikumus deputāti izteikuši un aizstāvējuši. Šis ierosinājums gan no valdības dienas kārtības tika izņemts un pēcāk vairs valdībā netika skatīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!