Lai gan pēc ilgas slēpšanas publiskotā valsts ekonomikas stabilizācijas programma un uz to balstītie Saeimā gandrīz bez izmaiņām akceptētie budžeta grozījumi, kā arī nodokļu un citu likumu pakete jau ir pamatīgi šokējusi daudzus, tomēr ar to vēl viss nebeidzas. Programmā ir punkti, kas vēl prasa turpinājumu, savukārt citi punkti varētu vēl tikt iekļauti. Kas ir noticis un kam vēl jānotiek - "Kas notiek Latvijā?" (KNL) kontekstā ar medijos jau plaši apspriestajiem plāna punktiem analizē arī mazāk apspriesto par plānā iekļauto un neiekļauto un tā izpildes iespējām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jauni aizņēmumi - 3,3 miljardi latu?

 

Lai gan politiķi arvien vēl nav nosaukuši potenciāli vēlamā vai nepieciešamā aizdevuma apjomu, summas budžeta grozījumos ļauj izvirzīt pamatotu versiju. Kā liecina Valsts kases informācija, valsts parāds oktobra beigās sasniedza 1,524 miljardus latu, bet šīgada budžets paredz, ka gada beigās maksimālais valsts parāds drīkst būt 1,685 miljardi latu. Savukārt nākamā gada budžetā maksimālais valsts parāds gada beigās pieļauts līdz 5 miljardiem latu. Ņemot vērā, ka novembrī valsts turpināja aizņemties iekšējā tirgū, lai atbalstītu "Parex bankas" likviditāti, var lēst, ka jauni starptautisko institūciju aizdevumi plānoti aptuveni 3,3 miljardu latu jeb nepilnu 5 miljardu eiro apjomā.

10.decembra KNL debatēs premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka pirmā nauda, kas ir saistīta ar Valsts kases likviditāti un budžeta pārfinansēšanu, sastāv no 300 miljoniem latu likviditātes atgriešanai Valsts kasē, 700 miljoniem latu nākamā gada budžeta deficīta finansēšanai, 700 miljoniem latu 2010.gada budžeta deficīta finansēšanai un 400 miljoniem latu 2011.gada budžeta deficīta finansēšanai. Dienu vēlāk 2009.gada budžetā pēc grozījumiem tika ieplānots 739 miljonu latu deficīts. Līdz ar to visdrīzākajā laikā tikai "caurumam" budžetā vien vajadzīgs miljards latu. Nākamajai līdzekļu sadaļai, kas varētu būt banku balstīšanai vai garantēto noguldījumu izmaksai, būtu jārezervē "tuvu pie miljarda" - saskaņā ar premjera vārdiem, tā uzskatot starptautiskās institūcijas. Vēl vairāk nekā miljards plānots turpmāko gadu budžeta deficītam.

Ja Latvija patiešām aizņemsies 3,3 miljardus latu, trešajai jeb ekonomikas stimulēšanas sadaļai slikta scenārija gadījumā nekas pāri daudz nepaliek - tie var būt vien daži simti miljoni latu vai pat vēl mazāk. Valdības programmā vai jebkur citur gan nekad nav definēts, kā ekonomikas attīstībai pieejamie līdzekļi tiks proporcionāli sadalīti starp, piemēram, eksporta atbalstu un kredītu pieejamības nodrošināšanu, īpaši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu realizēšanai, kam finansējums budžeta grozījumos vēl novembrī tika samazināts par 130 miljoniem latu, vai vēl kādiem citiem mērķiem. Jāatzīmē arī, ka 16.decembra valdības sēdes darba kārtībā ir Finanšu ministrijas sagatavots sarakstu ar 61 ES fondu aktivitāti, kas finansējuma samazinājuma dēļ nākamajā gadā jāatliek , tostarp saraksts ietver arī augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti un klasteru programmu. Kopumā šobrīd nākamā gada budžetā ir ieplānoti 226 miljoni latu projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi, un tikai 144 miljoni latu jaunu projektu sākšanai nākamajā gadā, kas uz tautsaimniecības izmēru fona nav liels atbalsta apjoms.

"Plānais" budžets nākamgad - biezāks nekā pērn

Kā redzams faktiski visos medijos, nodokļu likumu grozījumu autoriem trūkst argumentu, lai pamatotu, kāpēc atlikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu grozījumi attiecībā uz kapitālu un tā pieaugumu, un nekustamā īpašuma nodokļa normu grozījumi attiecībā par nodokļiem par mājokli, kā arī vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstināšana pastiprinās biznesa bremzēšanos, nevis palielinās ienākumus valsts budžetā.

Tai pat laikā valsts budžeta izdevumi, kuru straujāka samazināšana varētu ļaut nepalielināt PVN, vēl arvien ir apšaubāmi. Politiķi nākamā gada budžetu daudzkārt saukuši par taupīgu un "plānu", veiktie izdevumu samazinājumi raksturoti kā radikāli, taču skaitļi liecina par pretējo. Pasliktinoties ekonomiskās izaugsmes prognozēm, esam "atkrituši" atpakaļ apmēram vien uz 2007.gadu - iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā prognozēts par 8,1% augstāks nekā pērn, bet budžeta ieņēmumi paredzēti teju identiski ar 2007.gada budžeta ieņēmumiem. Savukārt izdevumi nākamgad uz budžeta deficīta rēķina arvien vēl ir plānoti par piektdaļu lielāki nekā 2007.gadā, turklāt, ne tikai uz sociālo izdevumu rēķina - arī pamatbudžeta izdevumu palielinājums ir par 9%, tātad, par vairākiem simtiem miljonu latu. Protams, jāņem vērā, ka šai laikā ir bijusi augsta inflācija, tomēr šāds samazinājums valsts pārvaldei kopumā nenozīmē bada laikus, jo pērn daudzās sfērās bija treknais gads. Tikmēr vairākās no budžeta finansētajās nozarēs praktisko darbu strādājošajiem atalgojuma samazinājums šobrīd notiek līdztekus daudzviet valsts pārvaldē pieļautajam pārtēriņam pēdējos gados, kas netiek samazināts lielākā apmērā.

Pat, salīdzinot ar šīgada izdevumiem, nākamgad, iespējams, kopumā samazinājuma nebūs. Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi novembrī liecina, ka šī gada 11 mēnešos pamatbudžeta izdevumi bija 3,53 miljardi latu, valsts speciālā budžeta izdevumi bija 1,08 miljardi latu - tātad,  kopā 4,61 miljards. Premjers paudis apņēmību tēriņus gada beigās iespējami samazināt, kas ļauj prognozēt, ka gada kopējie izdevumi varētu nepārsniegt 5 miljardus. Taču tikko grozītajā nākamā gada budžetā ir plānoti 5,146 miljardu latu lieli valsts budžeta izdevumi.

Vai ieņēmumu prognozes šoreiz ir reālas?

Aizvadītā gada laikā Latvijā vairākkārt pierādījies, ka valdības prognozes par nodokļu ieņēmumiem nav bijušas pareizas. Nākamā gada budžeta prognozes tika mainītas pēc tam, kad novembrī ieņēmumi no PVN bija 79,5 miljoni latu - 64,6% jeb par 43,5 miljoniem latu mazāk nekā optimistiski bija plānots. Tā kā PVN ieņēmumi ir gandrīz puse no pamatbudžeta ieņēmumiem un ievērojama, kaut ne tik būtiska kā PVN neizpilde bija citu nodokļu iekasēšanā, pamatbudžeta ieņēmumi kopumā novembrī bija tikai 71,8% no plānotā.

Nākamajā gadā pēc likmju paaugstināšanas paredzēts iekasēt 1,243 miljardus latu, tātad, mēnesī vidēji 103,6 miljonus. Teorētiski, ja jau novembrī nodoklis būtu maksāts ar paaugstināto likmi, tā apjomi pārsniegtu 100 miljonus latu. Taču, ja sekos prognozētā ekonomikas lejupslīde, tad arī šī prognoze var izrādīties pārāk optimistiska.

Tikmēr nekādas jaunas aktivitātes par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu izskaušanu, kas varētu palielināt citu nodokļu ieņēmumus, valdības plāns diemžēl nesniedz.

Pilnu rakstu ar sadaļām par budžeta izdevumu samazināšanu un uzraudzības padomi varat izlasīt www.knl.lv, kur varat arī iepazīties ar operatīvajiem 2008.gada 11 mēnešu budžeta ieņēmumu izpildes datiem un citiem materiāliem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form