Ieilgusī politiķu stīvēšanās ap "mājokļu nodokli", valdības plāni ar nodokļu izmaiņu palīdzību palielināt ieņēmumus valsts budžetā nākamgad par vairāk kā 180 miljoniem latu, šo plānu īstenošana praksē, kā arī procesi saistībā ar nodokļu administrēšanu Valsts Ieņēmumu dienestā – tie ir šīvakara raidījuma "Kas notiek Latvijā?" atskaites punkti debatēm par nodokļiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mājokļa nodokļa kārtējā versija, nu jau ar 0,1% likmi, ir acīmredzams risks šo procesu novest līdz absurdam, satracinot visus mazturīgos mazāk vērtīgo mājokļu īpašniekus ar minimālā "piecīša" vai nedaudz lielākiem maksājumiem, tai pat laikā saudzējot turīgos. Lai gan, it kā tieši attiecībā uz turīgo kategorijas lielāku "pienesumu" bija vērsti plāni saistībā ar ēku aplikšanu ar nodokli.

Pa vidu tam visam vai arī, precīzāk, ķēdes pēdējais posms ir pašvaldības, kuru iespējamo kompetenci attiecībā uz nodokļa atlaidēm vienotā zemā nodokļa likme, protams, krietni ierobežo. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tieši šim nodoklim būtu jāpapildina pašvaldību budžeti.

Valdības plānos gan mājokļu nodoklis, kas guvis pārliecinošo vislielāko uzmanību publiskajā telpā, nav vadošā ieņēmumu pozīcija – vadošās ir kapitāla pieauguma aplikšana, atvieglojumu par apgādībā esošajiem samazināšana, vēl viena nepaliekamā minimuma samazināšana, darba devēja auto izmantošanas ierobežošana. Arī nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām - šī pozīcija nekustamo īpašumu aplikšanas jomā varbūt nepamatoti palikusi "mājokļu nodokļa" ēnā.

Attiecībā uz katru no šīm izmaiņām šobrīd vēl ir virkne šaubīgu jautājumu – ciktāl plānotie ieņēmumi ir pamatoti, kā notiks to iekasēšana, ciktāl ir tie taisnīgi augšminēto mazāk un vairāk turīgo kontekstā, un, protams, ciktāl tie ir adekvāti ilgākā perspektīvā, vai arī tā ir tikai budžeta lāpīšana uz vienu vai dažiem gadiem.

Nākamgada budžeta kontekstā zīmīgs brīdinājuma zvans ir Latvijas Pašvaldību savienības nepiekrišana Finanšu ministrijas prognozēm par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēm.

Savukārt plašākā kontekstā augšminētie šaubīgie aspekti liek atgriezties pie vēl citiem fundamentāliem jautājumiem – par kapitāla aizplūšanu vai tā atgriešanu un piesaisti, par vispārējo ikgadējo ienākumu kontroli, ēnu ekonomikas apjomu, ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu un "sildīšanu", Latvijas starptautisko konkurētspēju un tā tālāk. Valdības un koalīcijas publiskajos paziņojumus nodokļu jomā šobrīd dominē budžeta lāpīšanas argumentācija, kas, protams, nav adekvāta, ja vienlaikus ir runa par ilgtermiņa perspektīvām, lai nodokļi Latvijā tiešām ikdienā būtu, citējot klasiķus, neizbēgami kā nāve, bet, protams arī, sabiedrībai loģiski pamatota.

Līdzās nodokļu politikai un sistēmai konceptuāli, ikdiena ir nodokļu iekasēšana un administrācija. Traģikomiski, bet Valsts Ieņēmumu dienesta darbība un reorganizācija šobrīd tiek apspriesta galvenokārt dienesta ģenerāldirektora un finanšu ministra pretīmstāvēšanas kontekstā. Un nevis saistībā ar VID darba rezultātiem un to kritērijiem. Tikmēr nodokļu konsultanti skandina brīdinājumus, ka nodokļu paaugstināšana neko daudz nelīdzēs, ja nenotiks būtiskas pārmaiņas nodokļu administrācijas sakārtošanā.

Raidījumā piedalīties aicināta Finanšu ministrijas vadība, nodokļu pārmaiņu jomā aktīvākie politiķi, VID ģenerāldirektors, pašvaldību pārstāvji un nodokļu jautājumu lietpratēji un konsultanti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form