Kažociņš: Krievija mūs atkal grib apvienot ar sevi
Foto: LETA

Šobrīd Krievija dara visu, lai atgūtu lielvaras statusu un Latvijai ar to ir jārēķinās. Tā intervijā TV3 raidījumam "Nekā personīga" atzīst Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs redzam, kā tas notiek Ukrainā un Baltkrievijā. Nešaubīgi, ka Krievija mūs atkal grib apvienot ar sevi," norāda Kažociņš. Viņš arī uzskata, ka bažas rada arvien pieaugošās militārās aktivitātes Baltijas valstu robežu tuvumā. Īpaši uzmanību piesaista rudenī plānotās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Zapad 13."

"Kā cilvēks ar militāru pieredzi es redzu, ka mācības "Zapad 13" ir izmēģinājums nodalīt Baltijas valstu telpu no Eiropas Savienības un NATO palīdzības. NATO kolēģi arī uzskata, ka lielo bumbvedēju lidojumi norāda uz to, ka Krievija pārbauda iespēju izmantot taktiskos atomieročus, lai bloķētu Dānijas šaurumu. Tādā veidā tiktu iegūta dominance Baltijas jūrā," sacīja Kažociņš.

NATO kolēģi Kažociņam atzinuši, ka šobrīd Rietumos ir tik pat daudz Krievijas spiegu kā aukstā kara gados. Viņu uzmanības lokā esot arī NATO dalībvalsts Latvija. Pēc desmit SAB direktora amatā pavadītajiem gadiem Kažociņš secina, ka ārvalstu specdienestu interese par Latviju ar katru gadu tikai pieaug. 

Kažociņš arī uzskata, ka "Saskaņas centrs" šobrīd nebūtu tik ietekmīga politiskā partija, ja tā būtu iesaistīta premjera Valda Dombrovska (V) pirmajā valdībā un arī šim politiskajam spēkam nāktos uzņēmies atbildību par krīzes laika lēmumiem.

"Ja mēs kā latvieši domājam, ka ilgstoši varam valdībā pieņemt tikai partijas, par kurām balso latviešu vēlētāji un izslēgt tās, par kurām balso krievvalodīgie, tad mēs kļūdāmies," secina Kažociņš.

Intervijā raidījumam viņš gan neatklāja, vai "Saskaņas centrs" ir tā partija, kuru drošības iestādes pieķēra neatļautas ārvalstu finanšu palīdzības saņemšanā pirms 11.Saeimas vēlēšanām. "Ja mēs tagad nosauktu kādu partiju, tā būtu iejaukšanās politiskajā darbībā. Drošības dienesti to nevar darīt. Skaļi mums tas nav jāsaka, jo tā partija to labi zina. Mēs esam attiecīgās personas iztaujājuši. Viņi to lietu saprot un ceru, ka no tā ir mācījušies," norādīja Kažociņš.

Jau ziņots, ka Kažociņam otrdien, 30.aprīlī, ir pēdējā darba diena Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā. 2.maijā viņa vietu ieņems bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, apstiprināja SAB.

Kažociņš par nekandidēšanu uz trešo termiņu paziņoja pagājušā gada 28.martā. Par viņa pēcteci Nacionālā drošības padome izvirzīja Maizīti, kuru Saeima 14.martā iecēla šajā amatā.

Savulaik britu armijā 30 gadus pavadījušais Kažociņš SAB vadīja kopš 2003.gada 2.maija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

11. Saeima Dānija Eiropas Savienība Jānis Kažociņš Jānis Maizītis Krievija NATO Saeima Satversme TV3
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form