Ķezbere aizejot politiska spiediena dēļ; kolēģi nesteigs sekot
Foto: LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere iesniegusi padomei iesniegumu par darba pārtraukšanu padomē 15. decembrī, kā galveno iemeslu minot politisko spiedienu uz padomi un nozari kopumā, preses konferencē pirmdien pēcpusdienā pavēstīja Ķezbere.

Lai gan uz iztaujāšanām Saeimas komisijās saukti visi padomes locekļi, Ķezberes kolēģi Aurēlija Ieva Druviete un Patrīks Grīva negrasās iesniegt atlūgumus izjustā politiskā spiediena dēļ.

Ceturtais padomes loceklis Ivars Āboliņš patlaban atrodas komandējumā, tāpēc padome Ķezberes iesniegumu skatīs tikai 8. oktobrī. Pēc tam tas nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā un Saeimā, kura ar savu balsojumu gan ieceļ amatā, gan atbrīvo padomes locekļus.

Ziņa par Ķezberes plānoto aiziešanu no amata pusdienlaikā izplatījās ar sociālo tīklu starpniecību pēc tam, kad viņa par savu lēmumu bija paziņojusi tikšanās laikā ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem.

Pēcpusdienā NEPLP telpās sasaukto preses konferenci Ķezbere sāka ar audio ierakstu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 19. augusta sēdes, kur komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) atkārtoti uzdod uzvedinošus jautājumus par to, kad Ķezbere atstās amatu. Viņš arī raksturo viņu kā cilvēku, kas nevēlas strādāt. Kaimiņš ierakstā neslēpj nodomu, ka atlūguma iesniegšana atvieglotu komisijas darbu, lai tā varētu vienā piegājienā atlasīt divus pretendentus konkursā uz padomes locekļa amatu. Savukārt Ķezbere ierakstā norāda, ka vēlas saņemt stenogrammu no šīs sarunas, lai konsultētos ar saviem juristiem.

"Kaimiņa kunga uzstādījums ir ļoti skaidrs, nav jau ko slēpt. Saeimai ir vajadzīgas divas brīvas vietas, lai jaunie politiskie spēki varētu ievēlēt divus cilvēkus," ierakstu komentēja Ķezbere.

Tāpēc, vēloties mazināt politisko spiedienu, politiskās intrigas un nodrošināt padomes normālu darbu, Ķezbere nolēmusi iesniegt atlūgumu. "Es būtu priecīga nostrādāt savu laiku līdz beigām. Uzsveru, ka tas nav spiediens pret mani, bet pret padomi un nozari kopumā. Vai citi arī izjūt spiedienu? Jūs jau dzirdējāt, ka ir vajadzīgas divas brīvas vietas," tā uz "Delfi" precizējošu jautājumu atbildēja Ķezbere.

Uz "Delfi" jautājumu, vai politiskais spiediens jūtams tikai no Kaimiņa, Ķezbere atbildēja, ka "savu viedokli izteicis arī Judins, Beitnere - Le Galla. Šī gada laikā ir bijis pietiekami plašs politiķu viedokļu spektrs tviterī un citur par NEPLP un Ķezberi. Kudors izmantojis NEPLP savā priekšvēlēšanu kampaņā. Materiālu ir gana daudz".

Kā otru būtisku iemeslu Ķezbere minēja padomes darba pārmantojamību, ko var labi nodrošināt, padomes locekļus nomainot pakāpeniski. Ķezberei kopumā ir 12 gadu pieredze padomē dažādos laikos un ar dažādiem nosaukumiem. "Manuprāt, tas ir šī brīža likuma vājais punkts, jo, ienākot pieciem jauniem cilvēkiem reizi piecos gados padomē, ir diezgan sarežģīti nodrošināt pārmantojamību un saprašanu, kā notiek darbs. Tādēļ, manuprāt, ir ļoti pareizi, ka ar Guntas Līdakas un manu aiziešanu nomaiņa ir pakāpeniska un nodrošina padomes ilgtspēju un pārmantojamību," skaidroja NEPLP vadītāja.

Vairs netirdīs

"Viena no būtiskajām lietām, kādēļ esmu šo iesniegumu uzrakstījusi, ir nodrošināt, lai padomes darbs būtu rezultatīvs, efektīvs, un tie divi jaunie cilvēki, kuri gada nogalē sāks darbu padomē, būs pietiekami profesionāli un savus darbu izdarīs godprātīgi. Ļoti, ceru, ka politiķi, kā teica Artuss Kaimiņš, būs apmierināti un vairs nesauks NEPLP uz sēdēm un netirdīs," skaidroja Ķezbere.

Viņa uzskaitīja svarīgos darbus, kas darāmi padomei tuvākajā laikā, un prognozēja, ka jaunais sabiedrisko mediju likums diezin vai tik ātri tiks Saeimā pieņemts, kā arī izveidota jauna sabiedrisko mediju padome, kas nodalītu funkcijas no NEPLP kā regulatora un pārdalītu kapitāldaļu turētāja funkcijas jaunajai padomei.

"Tas arī ir redzams budžetā, jo nākamā gada budžetā nekāds finansējums jaunajai padomei nav paredzēts. Līdz ar to domāju, ka šai padomei, kas tiešām dara lielu darbu, darbs nāk klāt arvien, jo nākamajā gadā jāstrādā ļoti aktīvi pie jaunās Eiropas Savienības audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumu ieviešanas mūsu elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Mūsu kapitāldaļu turētāja funkcijas arī ir diezgan plašas, balstoties uz to, ko Valsts kontrole mums uzlikusi par pienākumu," stāstīja Ķezbere.

"Tās ir divas pamata lietas, kuras ir svarīgas, jo nekad neesmu gribējusi nodarīt pāri nozarei. Esmu gribējusi, lai nozare attīstās, lai varam sagādāt budžetu un arī savā iesniegumā norādu, ka budžeta pieaugums no 21 miljona 2015. gadā līdz 29 miljoniem, kas plānoti 2020. gadam, ir labs rezultāts un tas nenotiek vienkārši tāpat, tāpēc ka kādam ļoti gribas iedot naudu. Padome ir komanda, tai jāstrādā saziņā vienam ar otru," rezumēja Ķezbere.

Savukārt kā sarūgtinājumu viņa minēja to, ka no padomes sekretariāta aizgājis gan Monitoringa centra vadītājs, gan citi ļoti labi kolēģi, jo diemžēl nestabilitāte ap NEPLP un no politiķu puses runāšana, ka "jūs izformēsim, šis būs pēdējais NEPLP, un tā tālāk, nerada labu paļāvību un stabilitāti sekretariāta darbiniekiem. Arī tas jāņem vērā, kad publiskajā telpā izsaka kādus viedokļus".

Kā vienu no neizdarītajiem darbiem viņa nosauca nespēju panākt mediju arhīva un elektronisko mediju vēstures iemūžināšanu un arhīva saglabāšanu. Vienlaikus Ķezbere netieši ieskicēja savas nākotnes ieceres sakot, ka "te redzu, ka mana pieredze un zināšanas varētu noderēt, nākotnē par to domājot".

Par izvēlēto datumu - 15. decembri – viņa skaidroja, ka tas izvēlēts, lai nodrošinātu pietiekamu laiku kandidātu pieteikšanai, izvērtēšanai un apstiprināšanai Saeimā.

Kā zināms, jau iepriekš tika izsludināta pieteikšanās vakantajam NEPLP locekļa amatam, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pieteikumus gaida līdz 14.oktobrim. Viena brīva vieta NEPLP ir kopš brīža, kad aprīlī par atkāpšanos no amata paziņoja padomes locekle Gunta Līdaka, kuru Saeima atbrīvoja 2. maijā.

Juridiskais birojs ir izskatījis procedūru – Saeima var pieņemt Ķezberes iesniegumu un nolemt, ka šī vieta būs brīva no 15. decembra. Tas, kurš kandidēs uz otro vietu, darba attiecības varēs sākt pēc 15. decembra.

Preses konferencē Ķezbere atzina, ka neies uz tiesu Kaimiņa izteikumu dēļ, bet padomes juristi ir izvērtējuši Saeimas komisijas sēžu ierakstus ar mērķi informēt Eiropas Komisiju par politiķu iespējamu iejaukšanos neatkarīgas institūcijas darbā, ko liedz ES direktīva.

Kolēģi nesekos

Jautājumus par politisko spiedienu un vēlmi iesniegt atlūgumus "Delfi" uzdeva arī citiem padomes locekļiem. Patriks Grīva atzina, ka politiķu spiediens ik pa laikam ir jūtams un tas ir nepieņemami neatkarīgas institūcijas darbā. Tajā pašā laikā sistēma ir uzbūvēta tāda, ka tauta ievēl Saeimu, Saeima dod uzticību tādām amatpersonām kā NEPLP locekļi, kas izveido zināmu interešu sadursmi, kuru arī var uzskatīt par politisku spiedienu, jo politiķi ne vienmēr orientējas, cik daudz viņiem ir iespējas diskutēt un norādīt uz kaut ko neatkarīgai institūcijai, tādēļ šis spiediens ir jūtams, skaidroja Grīva.

"Es uzskatu, ka svarīgākais ir Saeimas dotā uzticība, un līdz ar to mana atbildība pret sabiedrību ir nostrādāt piecu gadu termiņu pēc labākās sirdsapziņas un, spītējot jebkādiem šķēršļiem, kuri šeit ir. Situācija, strādājot mediju nozarē un veicot padomes uzdevumus, nekad nav bijusi vienkārša," sacīja Grīva.

Viņš pateicas Ķezberei par atbalstu un pieredzi, kas bija nozīmīga, sākot darbu padomē, kā arī novērtē viņas profesionalitāti. Vienlaikus viņš atzīst, ka viņam ar Ķezberi viedokļi ir bijuši arī atšķirīgi, it īpaši pēdējā laikā, vairāk stratēģiskos jautājumos par atbildības uzņemšanos un padomes soļiem, kas būtu jādara ārpus likumā noteiktā rāmja, un ejot ar iniciatīvu.

"Tā ir viena no mūsu vājajām vietām, ka NEPLP bieži vien nav izteicis pietiekami saprotamu un skaidru viedokli vairākos jautājums gan par sabiedriskajiem medijiem, gan citos tirgus jautājumos, kas radījis neizpratni un tālāku tirgus nepilnību, sniega bumbas efektu, kas nav bijis efektīvi. Jāatzīst, ka mūsu darbā ir bijušas komunikācijas kļūdas, mums jāstrādā izlēmīgāk un jānodrošina stabila pārvaldība pašā padomē, lai nākamgad varam strādāt stabili un pārredzami," saka Grīva.

Arī Aurēlija Ieva Druviete Ķezberes lēmumu vērtē kā individuāli pieņemtu lēmumu, ņemot vērā virkni situāciju un pēdējā gada aktualitātes publiskajā telpā arī saistībā ar sabiedriskajiem medijiem. "Par politisko spiedienu jautājums ir par NEPLP kā par neatkarīgu institūciju. Viens līmenis ir padomes locekļi, kas tiek iecelti amatos neatkarīgi no tiešām politisko partiju interesēm. Otra lieta ir daudzie izsaukumi uz Saeimas komisiju sēdēm un zināmā mērā pratināšanas, tas ir jautājums, vai tas patiešām atbilst kompetenču sadalījumam. Padomē tiek iecelti profesionāli cilvēki ar zināšanām konkrētā jomā, kam jāspēj argumentēti pieņemt lēmumus. Ja runājam par norādēm, kā tieši pieņemt lēmumus, tad tas jau ir vērtējams kā tieša iejaukšanās," saka Druviete.

"Uz komisijām esam gājuši visi, bet Ķezbere kā vadītāja saskārusies vistiešāk ar politisko spiedienu, bet par sevi es tā nevaru teikt, ka būtu jutusi individuāli. Tāpēc nav pamata iesniegt atlūgumu, bet es teiktu, ka saskaņā ar direktīvu ir nostiprināts neatkarības princips, un, lai varētu strādāt neatkarīgi, nepieciešama profesionalitāte un zināšanas," sacīja Druviete.

Viņai neesot bijušas domstarpības ar Ķezberi, bet katram ir savs vadības stils, un padome kā institūcija ir jāvada stratēģiski, tāpēc Druviete redz iespējas to pilnveidot, lai padome spētu efektīvāk sasniegt savus mērķus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

NEPLP Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form