Viņaprāt, ir jādiskutē par "nācijas pašportretu", kas līdz šim sakņojies 19. gadsimta priekšstatos par latviešiem kā par zemniekiem, taču šobrīd, mūsdienu datorizētajā pasaulē, lauksaimniecība ir tikai neliela daļa no Latvijas ražošanas un ekonomikas. Viņš klāstīja, ka priekšstatu par "Straumēnu" latviešiem varētu nomainīt ideja par pilsoniskumu – lojalitāti valstij, atbildību, iesaistīšanos dažādas aktivitātēs.
Viņš arī pauda, ka svarīgi ir raudzīties nākotnē, nevis pagātnē, kas, protams, katrai nācijai ir sarežģīti. Taču, viņaprāt, svarīgas ir ne tikai lielas stratēģijas un vīzijas, bet katram cilvēkam jāraugās uz nākotni, jāredz kopsakarības – ja šodien mums nav bērnu, nākotnē nebūs, kas maksās pensijas.
Tāpat Ķīlis vairākkārt uzsvēra, ka ir svarīga cilvēku iniciatīva un apņemšanas kaut ko darīt, jo daudz kas ir darāms un izmaināms arī bez varas un politiķu iesaistīšanas, pašu cilvēku spēkiem.
Jau ziņots, ka zinātnieku vidē neviennozīmīgu reakciju izraisīja pētījums, kurā secināts - Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšana nav perspektīvs attīstības modelis, ka latviešiem ir arī citas vērtības.