Ķīlis lūdz prokuratūrai vērtēt auditā konstatētos pārkāpumus studiju programmu izvērtējumā
Foto: F64

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piektdien vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt "Deloitte Latvia" audita ziņojumā konstatētos faktus par Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Jāņa Vētras rīcību saistībā ar augstskolu studiju programmu vērtēšanu, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Reinis Tukišs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ķīlis jau iepriekš izklāstījis, ka AIP varētu būt viltojusi ārzemju ekspertu īstenoto augstskolu studiju programmu novērtējumu, tāpēc to nolēma pārbaudīt, organizējot neatkarīgu auditu. Auditori ziņojumā konstatējuši daudz nepilnību, piemēram, tukšas lapas, novērtējuma ekspertu dublēšanos un aizstāšanu un citas neprecizitātes, tāpēc ministrija pašlaik vērtē, vai šis ziņojums vispār izmantojams.

Vienlaikus ministrs informējis prokuratūru, ka šī izvērtējuma tiesiskai izvērtēšanai ir izšķiroša nozīme arī turpmākajā studiju virzienu akreditācijas procesā, jo, balstoties uz projekta rezultātiem, paredzēts turpināt turpmāko akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi ministrijai nav tiesiska pamata pieņemt lēmumus, pamatojoties uz projekta rezultātiem, kas, iespējams, radušies prettiesiskas rīcības rezultātā.

Ņemot vērā minēto, saistībā ar turpmāku lēmumu pieņemšanu par projekta rezultātu izmantošanu akreditācijas procesā, kā arī lēmuma pieņemšanai par projekta izmaksu attiecināmību, ministrs lūdzis prokuratūru savas kompetences ietvaros pārbaudīt AIP priekšsēdētāja Vētras rīcību.

Vienlaikus ministrs vērš uzmanību uz to, ka pārkāpumu vai aizdomu par iespējamu krāpšanu gadījumā par to ir jāinformē Eiropas Komisija. Neatkarīgi no tā, vai pārkāpums ir netīšs vai tīšs (krāpšana), ar to saistītie izdevumi jāizslēdz no Kopienu budžeta līdzfinansējuma.

Attiecībā uz izdevumiem, krāpšana ir definēta, kā jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta ar viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kuru rezultāts ir Eiropas Kopienu budžetu līdzekļu piesavināšanās vai nelikumīga paturēšana. Tāpat informācijas noklusēšana, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu, kā arī šādu līdzekļu izlietošanu citiem mērķiem, nekā tie sākotnēji piešķirti.

Gadījumā, ja AIP darbības vai bezdarbības dēļ, AIP pārkāpj Latvijas vai Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, rodas neatbilstoši izdevumi, kurus nav pamatoti attiecināt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, norādīja ministra pārstāvis.

Jau vēstīts, ka arī AIP vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorsabiedrību "Deloitte Latvia" par AIP vadītā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma auditu.

Padome skaidro, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot "Deloitte Latvia" auditēt AIP un tās virzīto projektu par studiju programmu izvērtēšanu, IZM valsts pārvaldes funkciju ir nodevusi privātpersonai, kas esot klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.

Ķīlis iepriekš izteicies – lai arī auditā atklāti, iespējams, krimināli sodāmi AIP vadībā notikušā studiju programmu izvērtējuma procesa pārkāpumi, tā rezultātus tomēr daļēji varētu izmantot ar nolūku ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas būtu vajadzīgi jauna novērtējuma organizēšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākās izglītības padome Izglītības un zinātnes ministrija Roberts Ķīlis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form