Lai arī koalīcijas partneri darba grupā nav pauduši atbalstu idejai par plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu augstskolās un plašākām iespējām piesaistīt ārvalstu profesorus, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pieņēmis lēmumu virzīt skatīšanai valdībā šo likumu un saistošo MK noteikumu grozījumu paketi, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Reinis Tukišs.
Šīs idejas atbalstījusi arī Rektoru padome, viņš norādīja.
Ķīlis skaidrojis, ka, virzot šos grozījumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē.
"Augstākās izglītības sektora pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalsta un pat pieprasa plašāku ES valodu lietojumu, kā arī norāda uz barjerām esošajā likumdošanā," norādījis ministrs.
Koalīcijas partneru pārstāvji no "Vienotības" un Nacionālās apvienības gan esot atšķirīgās domās un uzskata, ka esošais regulējums jau pieļauj pietiekami plašu ES valodu lietojumu, atzinis Ķīlis.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija pērn ķērās pie Augstskolu likuma grozījumu izstrādes, lai palielinātu ES valstu valodu lietojumu augstskolās, kā arī plašāk piesaistītu starptautiskus mācībspēkus, tos izvēloties starptautiskos konkursos.
Paredzēts, ka grozījumi spēkā varētu stāties 2014.gada septembrī.
IZM iepriekš norādījusi, ka pašreizējās Augstskolu likuma normas ierobežo valsts dibināto augstskolu darbību ‒ gan īstenojot studiju programmas, gan piesaistot ārzemju mācībspēkus.
Ķīlis iepriekš izteicies, ka Latvijā vajadzētu palielināt mācību īpatsvaru galvenajās ES valodās - angļu, franču un vācu, kas ļautu arī augstskolām rīkot starptautiskus konkursus profesoru un docētāju piesaistei no ārvalstīm, izsludinot konkursus uz minētajām vietām ne tikai vietējās avīzēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
