Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsver, ka aploksnes ārstiem nav mākslīgi aktualizēta problēma, bet gan realitāte, ar ko pacienti saskaras ikdienā, un atkārtoti aicina Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini uz konstruktīvu sadarbību un aktīvu rīcību identificēto problēmu risināšanā, stāstīja KNAB pārstāve Inta Šaboha.
KNAB norāda, ka nepieciešams sadarboties un aktīvi rīkoties, nevis censties publiskajā telpā nostatīt pretkorupcijas institūciju pret pacientiem un godprātīgiem ārstiem.
Jau ziņots, ka KNAB ceturtdien informēja, ka sāk kriminālprocesu pret kādu Rīgas pilsētas slimnīcas neiroķirurgu, kurš pieprasījis un pieņēmis naudu no kāda pacienta par veiktajām procedūrām un sniegtajām konsultācijām. Iepriekš jau četri ārsti bijuši notiesāti par naudas pieprasīšanu no pacientiem.
Lūgts komentēt korupciju medicīnā, Ārstu biedrības vadītājs Apinis aģentūrai BNS ceturtdien norādīja, ka viņam neesot informācijas par pēdējā kriminālprocesā iesaistīto ārstu, "bet atbildēšu ļoti precīzi ‒ KNAB par šīm aktivitātēm vajadzētu piešķirt nacionāla teātra nosaukumu. Esmu redzējis daudz KNAB sāktu lietu pa šiem gadiem, kas pēc tam tā klusi čibu čabu ir noklusušas".
Ārstu biedrības vadītājs arī norādīja, ka KNAB mēģina sašķelt divas sabiedrības grupas un nodarbojas ar sava tēla veidošanu.
"Korupcijas izplatību veselības aprūpes sistēmā apstiprina KNAB saņemtās sūdzības un iesniegumi, no kuriem daļā pausta neizpratne par saņemamo vai saņemto pakalpojumu apmaksas kārtību, izmeklētās krimināllietas un veiktās pārbaudes, kā arī vairāki socioloģiskie pētījumi, kas secina, ka neoficiāli maksājumi ārsta un pacienta attiecībās ir bieža parādība," norādīja Šaboha.
KNAB atgādina, ka Latvijas iedzīvotāju aptauju rezultāti par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā - neoficiālo maksājumu veikšana un dāvanu izmantošana – joprojām liels īpatsvars: katrs trešais aptaujātais iedzīvotājs to izmantojis.
2012.gadā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk – 67,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar jautājumu risināšanu ārstniecības iestādēs. Turklāt 28% no tiem ir izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos.
Ņemot vērā, ka aptaujā tiek vērtēta iedzīvotāju personiskā pieredze saskarsmē ar korupcijas problēmām, ko aptaujātie cenšas neatklāt, tad tik liels personu īpatsvars, kas gatavi anonīmi atklāt šādu paņēmienu izmantošanu, liecina par korupcijas izplatību veselības aprūpes sistēmā, skaidroja KNAB pārstāve.
"Vienlaikus jāuzsver, ka korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms, ja abas iesaistītās puses, šajā gadījumā – ārsts un pacients, ir apmierinātas ar "rezultātu" un ieinteresētas neizpaust informāciju par šo faktu," norādīja Šaboha. Runājot par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes jomā, jāņem vērā arī vēl viens papildu faktors - psiholoģiskie aspekti pacientu un ārstu attiecībās.
KNAB pieredze liecina, ka ar sūdzībām un iesniegumiem vēršas pacienti, kuri nav vai nav bijuši apmierināti ar sniegto pakalpojumu, tā kvalitāti vai attieksmi, turpretī labvēlīga iznākuma gadījumā neviena no ieinteresētajām pusēm neziņo, līdz ar to šādās situācijās parādās koruptīvu darbību slēptais raksturs.
Tāpēc korupcijas problēmu mazināšanai veselības aprūpes sistēmā nepietiek vien ar efektīvu ārējo kontroli un tiesībsargājošo institūciju darbu, bet nepieciešama arī aktīva iedzīvotāju un ārstu iesaistīšanās cīņā pret korupcijas izpausmēm medicīnas iestādēs.
KNAB uzsver, ka ideālajā situācijā, iedzīvotājiem vēršoties ārstniecības iestādēs, pacientiem ir jābūt skaidrībai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, to saņemšanas un apmaksas kārtību, neizmantojot prettiesiskus paņēmienus.
Ņemot vērā minētā jautājuma aktualitāti, KNAB ir veicis arī korupcijas risku analīzi veselības aprūpes sistēmā, izstrādājis konkrētus priekšlikumus to mazināšanai, kas šobrīd ir iesniegti Veselības ministrijai.
KNAB šogad februārī īstenoja akciju pret korupciju veselības aprūpē "Neriskē", jo aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir saskārušies ar korupciju veselības aprūpē. Kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības neiecietību pret korupciju medicīnā un mudināt iedzīvotājus neiesaistīties prettiesiskās darbībās.
Jau ziņots, ka šogad 1.aprīlī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodu par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, tas nozīmē, ka sodīt var arī devējus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
