KNAB jau ir aizdomas par slēpto reklāmu un administratīvo resursu izmantošanu

To atzina KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks.

"Partijām, kurām bija ļoti ātri jāsavāc līdzekļi, pastāv iespēja pieļaut likumpārkāpumus vai kļūdas attiecībā uz ziedojumu vākšanu. Attiecībā uz reklāmas izvietošanu – es domāju, ka tur būs no mūsu puses jautājumi par administratīvo resursu izmantošanu vai par aizdomām par slēptās reklāmas izvietošanu," norādīja Vilks.

"Tā informācija, kas līdz mums nonāk, – faktiski mēs varam runāt par zināmām šaubām vai aizdomām, ka tas tā tiek darīts. Aizdomas mēs kaut vai varam iegūt tad, kad palasām plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju, kur jau izteiktas aizdomas par ziedojumiem un dažādām priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm," paskaidroja Vilks.

Kādi būs KNAB pārbaužu rezultāti, vai kāds tiks sodīts un cik daudz tiks sodīti, tas būs zināms pēc kāda laika. "Mēs neesam nekas atrauts un mēs skatām visu informāciju, kas mums ir pieejama, arī to, kas tiek publiskota masu medijos. Ir lietas, kuras mēs pārbaudām," piebilda Vilks.

Uz jautājumu, par kurām ministrijām vai iestādēm ir informācija, ka tiek izmantoti administratīvie resursi, Vilks atbildēja, ka viens no veidiem ir iestāžu un ministriju padotībā esošo kapitālsabiedrību dažādu veidu slēgtie līgumi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda vai pirms vēlēšanām.

"Tie jāvērtē ļoti rūpīgi, vai aiz tiem tomēr neslēpjas finanšu līdzekļu novirzīšana, teiksim tā, neparedzētiem mērķiem," viņš uzsvēra.

Vilks arī atzina, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām uz šīm partijām daudz ātrāk jāsavāc nepieciešamie finanšu līdzekļi.

"Kārtējās vēlēšanas – ar tām partija rēķinās, tām ir pietiekami ilgs laiks, lai pārdomātu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos. Tāpat tām ir laiks izdomāt, vai pietiek finanšu resursu un no kurienes tos ņems. Ja tās ir ārkārtas vēlēšanas, partijām jāmobilizējas krietni vien ātrāk, kas, protams, pavada lielākus riskus attiecībā uz finanšu resursu vākšanu," klāstīja Vilks.

"Ja to nepietiek, tad viens no paņēmieniem, ko var izmantot, proti, ja ir nauda, kuru partija kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas reģistrēt savā oficiālajā grāmatvedībā, tad ir mēģinājums izvietot slēpto reklāmu. Un otra lieta ir administratīvo resursu izmantošana tajās iestādēs, kas pakļaujas konkrētām amatpersonām," paskaidroja KNAB priekšnieka vietnieks.

Vilks gan neslēpa, ka visas aizdomas vēl ir jāpierāda, turklāt vislielākās grūtības tas sagādātu attiecībā uz slēpto reklāmu.

"Es arī neslēpšu, ka attiecībā uz slēpto reklāmu definīcija likumā ir ļoti strikta – tā paredz šo samaksas faktu, un šo samaksas faktu administratīvām metodēm pierādīt ir ļoti grūti. Faktiski tas nozīmē, ka jāpieķer attiecīgās personas pie rokas tajā brīdī, kad viņas vienojas. Tas šajā brīdī bez attiecīgiem Krimināllikuma grozījumiem ir gandrīz vai neiespējams. Līdz ar to, vērtējot šīs slēptās reklāmas izvietošanu, pārbaudes tiek veiktas, bet pierādīt šādas lietas ar pašreizējām iespējām ir diezgan grūti," atzina Vilks.

Trešo personu aktivitātes priekšvēlēšanu laikā Vilkam gan pašlaik nešķiet augstas. Viņš domā, ka partijām diez vai radīsies vēlme izmantot trešās personas kā vienu no veidiem aģitācijā. Laiks līdz vēlēšanām ir pietiekami īss, un partiju spējas savākt finanšu resursus šajā brīdī ir ierobežotas.

"Es domāju, ka viņi [partijas] viens otram varētu vēlēt – lai dod Dievs sasniegt priekšvēlēšanu tēriņu limitu," piebilda Vilks.

Jau vēstīts, ka 11.Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī. Oficiāls priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 26.jūlijā un ilgs līdz vēlēšanu dienai.