Rīgas un Jūrmalas pašvaldībās, kur Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) novērojis lielāko kukuļošanu, netiekot pietiekami novērsti korupcijas riski, trešdien intervijā laikrakstam ”Latvijas Avīze” sacīja birojs vadītāja vietniece Juta Strīķe.
Korupcijas riski ir lielāki tur, kur ir vairāk naudas, vairāk iepirkumu un citu darījumu, intervijā sacījusi Strīķe, bilstot, ka lielākie darījumi ir Rīgā un Jūrmalā. ”Statistika rāda, ka tās ir vietas, kur ir lielākie kukuļi,” uzsvērusi Strīķe. Tāpēc viņa bilda, ka šo pašvaldību vadītājiem būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība korupcijas novēršanai. ”Vismaz man personīgi nav tāda sajūta, ka Rīgas un Jūrmalas pašvaldībās notiek korupcijas risku novēršana,” intervijā bildusi Strīķe.
Iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā bija komisija, ko vadīja Einārs Cilinskis, intervijā atgādinājusi Strīķes kolēģe Ilze Jurča. ”Mēs pat gājām pašvaldības deputātus izglītot par pretkorupcijas jautājumiem, bet šobrīd šīs aktivitātes ir stipri gājušas mazumā,” atzinusi Jurča.
Runājot par korupcijas tendencēm, Strīķe un Jurča atzinušas, ka kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un vairāk korupcija lien pagrīdē, taču tas nekavē KNAB pieķert kukuļotājus. ”Jebkura nozieguma apkarošanas pamats, neskatoties ne uz kādām tehnikām un tehnoloģiju attīstību, balstās uz cilvēku palīdzību. Bez tās neko nozīmīgu atklāt nevar,” intervijā bildusi KNAB amatpersona.
Strīķe arī atgādinājusi, ka kukulis nav vienīgi nauda vai manta, amatpersona var pieprasīt kukuli, kas nav materializēts, piemēram, prasot kā pateicību darbā pieņemt savu radinieku.
Laikraksts atgādina, ka tieši pirms desmit gadiem 10.oktobrī Saeima iecēla amatā pirmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Gunti Rutki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
