Komisija Veismanes vēlmi noklausīties žurnālisti vērtē kā nekorektu

Februāra nogalē premjera Valda Dombrovska (JL) izveidotā komisija VK vadītājas rīcībā nekonstatēja "pārkāpumus, kas būtu izvērtējami disciplinārlietas ietvaros", portālu "Delfi" informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura pārstāve Juta Strīķe vadīja šo komisiju.

Vienlaikus komisija ieteikusi premjeram uzdot VK direktorei izvērtēt savu darbinieku rīcību, izvērtēt nepieciešamību pilnveidot VK iekšējos normatīvos aktus "saistībā ar tās darbiniekiem doto rīcības brīvību uzdevumu izpildē", jo komisija saskata iespējama disciplinārpārkāpuma pazīmes, sagatavojot un savlaicīgi nesniedzot Saeimas deputātiem informāciju par Valsts kancelejas izstrādāto Eiropas Sociālā fonda projektu.

Komisija atzīmē, ka VK amatpersonu rīcība tika atspoguļota publiski, tādejādi papildus radot sabiedrībai šaubas par ierēdņu un Valsts kancelejas darbības efektivitāti kopumā, kas mazina arī sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.

Komisija aicina premjeru ņemt vērā, ka VK direktore atsevišķos gadījumos nav nodrošinājusi kontroli savu darbinieku darbībās un nav pietiekami izvērtēta viņu pārāk birokratizētā attieksme pret amata pienākumu izpildi.

Dienesta komisija uzskata, ka, ievērojot samērīguma principu, Valsts kanceleja kā ESF projekta iesniedzējs varēja sniegt ziņas par projektu gan preses pārstāvjiem, gan citām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uzzināt nozīmīgu informāciju par projekta īstenošanu, finansējumu un rezultatīvajiem rādītājiem.

Dienesta komisija secināja, ka VK direktores rīcība, neizvērtējot pēc faktiskajiem lietas apstākļiem un jautājuma būtības konkrētās informācijas publiskošanas iespējamās sekas un sazinoties ar Saeimas amatpersonām par savu iespējamo tālāko rīcību un vēršanos Drošības policijā, ir vērtējama kā situācijai nesamērīga, neadekvāta un neatbilstoša, jo saziņas veids ar īsziņu starpniecību šajā gadījumā ir radījis virkni pārpratumu par amatpersonu patiesajiem nodomiem un plāniem attiecīga jautājuma risināšanā.

Vienlaikus komisija atzinusi, ka VK direktores reakcija uz mediju publiskotajām ziņām par VK izstrādāto ESF projektu varētu tikt vērtēta kā nekorekta, kas var radīt sabiedrības neuzticību valsts pārvaldes amatpersonu darbībai kopumā, taču viņas rīcībā nekonstatēja normatīvo aktu pārkāpumus, kas būtu izvērtējami disciplinārlietas ietvaros.

Tāpat komisija ierosina uzdot Finanšu ministrijai izvērtēt nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu, lai viennozīmīgi un skaidri noteiktu, kādā stadijā un kādā apjomā informācija par ES fondu projektiem ir vispārpieejama, ja tā iesniedzējs ir valsts pārvaldes iestāde.

Jau ziņots, ka februāra nogalē pēc premjera rīkojuma izveidotā dienesta parbaudes komisija, ko vadīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, vērtēja Valsts kancelejas (VK) tā dēvēto "ierēdņu projektu", kā arī kancelejas vadītājas Veismanes rīcību, plānojot likt Drošības policijai noklausīties žurnālisti.

Saskaņā ar medijos ziņoto, Veismane telefonsarunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti Vairu Paegli konsultējusies par nepieciešamību uzdot Drošības policijai noklausīties aģentūras LETA žurnālistes Emīlijas Kozules sarunas, jo Kozulei, pēc VK vadītājas domām, "nopludināta" neizpaužama informācija saistībā ar tā dēvēto VK "ierēdņu projektu".

Vēlāk gan Veismane no šīs ieceres atteikusies.

Par VK iecerēm tērēt vairākus miljonus latu Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ierēdņu administratīvās kapacitātes stiprināšanai sašutumu pauda Saeimas Eiropas lietu komisija. Savukārt VK, aizbildinoties ar konfidencialitāti, atteicās komisijai iesniegt detalizētas projektu uzmaksas. Tomēr vēlāk deputāti ziņas tomēr saņēma, un komisijas sēdes laikā informācija nonāca arī pie Kozules. VK par to pauda sašutumu, norādot, ka tā bijusi ierobežotas pieejamības un ka Saeimā noslēpums nav nosargāts. Savukārt deputāti norāda, ka VK pati atsūtījusi dokumentus bez norādes par to slepenību.