Lai panāktu morālu un materiālu atlīdzību par padomju okupācijas sekām Latvijā, nepieciešama politiska griba un politisks lēmums, tā secināja starptautisko tiesību un politikas zinātnes speciālisti šodien notikušajā diskusijā "Pagātne nākotnē. 1940.gada notikumu izvērtēšana".
Pēc ekspertes teiktā, starptautiskās tiesības neparedz veidu, kā cietējvalstij būtu jāformulē savas prasības pret pāridarītājvalsti. Latvijas gadījumā runa ir tikai par politisko gribu izvirzīt šādas prasības, norādīja Bimbere.
Viņa atzīmēja, ka gadījumā, ja kādas valsts atbildība iestājusies par starptautisko normu pārkāpumu, kā rezultātā gājuši bojā vai cietuši cilvēki, tad lielākoties iespējams pieprasīt tieši naudas kompensāciju. Šai kompensācijai būtu jānostāda cietējvalsts tādā pozīcijā, kādā tā atradās pirms nelikumību veikšanas attiecībā pret to, viņa sacīja.
Turklāt starptautiskās tiesības neparedz "mūžīgu" iespēju prasību izvirzīšanai. "Mēs vai nu darām to tagad, vai atsakāmies no kompensāciju pieprasīšanas par padomju režīma pāridarījumiem," sacīja Bimbere.
Diskusijas gaitā tika prezentēts pētījums "Pagātne nākotnē: 1940.gada notikumu pārskatīšana". Pētījumā analizēta Latvijas sabiedrības attieksme pret 1940.gada notikumiem, konkrēti Latvijas okupāciju. Izklāstīti 1940.gada notikumu politiski vēsturiskie un juridiskie aspekti, kā arī analizēta iespēja aktualizēt Latvijas okupācijas faktu mūsdienu politiskajā kontekstā.
Deklarācijas projektā par Latvijā īstenotās Padomju Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu ir iekļauts punkts par kompensāciju pieprasīšanu no Krievijas, kā PSRS juridiskās mantinieces, aģentūru LETA informēja darba grupas, kas izstrādā deklarācijas projektu, vadītājs Guntis Bērziņš.
Deklarācija paredzēts arī uzdot Saeimai pieņemt speciālu likumu, kas regulēto šo jautājumu, informēja politiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
