Pēc kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtības maiņas aizvadītajā gadā valstij maksājumi par kompensējamām zālēm ir samazinājušies vidēji par 6%, savukārt daļa pacientu šī iemesla dēļ spiesti maksāt vairāk, un ir gadījumi, kad gada laikā piemaksājamā summa augusi pat par 20%, svētdien ziņoja LTV raidījums "de facto".

Lētāk un lielākam cilvēku skaitam – tāds bija valsts mērķis, pirms pusotra gada reformējot kompensējamo zāļu sistēmu. No tā brīža, sākot ārstēšanos, slimnieka pirmajā receptē bija lasāms tikai zāļu ķīmiskais sastāvs. Arī aptiekai jāizsniedz tieši tās zāles, kas konkrētajā brīdī noteiktas kā vislētākās jeb tā sauktais references medikaments. Tām zālēm, kas nav tikušas references statusā, ļoti krasi samazinās pieprasījums, un katrs zāļu ražotājs, ņemot vērā, ka ir komercuzņēmums, ir ieinteresēts iegūt šo references zāļu statusu, skaidroja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

"De facto" atklāja, ka tikai dažās pozīcijās - retu un smagu slimību ārstēšanai - minimālās cenas augušas par diviem līdz pat 16%. Savukārt biežāk lietotajām medikamentiem cenas samazinājās no 1 līdz pat 19%. Visasākā cīņa par zemāko cenu bijusi zālēm, kas ārstē gremošanas, acu, ausu un asinsrites sistēmas slimības. Bet kopumā valsts savas izmaksas uz vienu zāļu recepti spējusi samazināt par 6%, gadā tas veido pusotru miljonu latu.

Jaunās kārtības ēnas pusi atklāj pensionētā operatora Valtera Sautiņa ikmēneša izdevumi par zālēm. Acu un sirds saslimšanu ārstēšanai viņam izrakstītas sešas dažādas zāles. Tā kā tās nav lētākās, pat pie simtprocentīgas kompensācijas šobrīd starpība (kas jāpiemaksā pašam pacientam) ir 38,62 lati. Ja salīdzina ar cenām pirms gada, tad valstij Sautiņa kunga ārstēšana kļuvusi lētāka par 9,42 latiem, savukārt paša slimnieka piemaksa šajā laikā augusi par 6,65 latiem.

Ja viņš vai viņa ārsti nolemtu pāriet uz lētākajām zālēm, un nemaksāt gandrīz neko, viņam būtu jārēķinās ar medikamentu maiņu vismaz divreiz gadā vai pat biežāk. Tieši tik bieži tiek grozīts zāļu saraksts. Sautiņš gan atzīst, ka tā kā viņš spēj redzēt tikai ar vienu aci, viņam to pazaudēt negribas un nekādiem eksperimentiem ar medikamentiem viņš nav gatavs.

Nacionālais veselības dienests skaidro, ka šobrīd meklē risinājumu šai situācijai, lai tie, kam kompensācija piešķirta, patiešām to arī varētu izmantot.

Dati liecina, ka kompensējamo medikamentu lietotāju skaits iepriekšējā gadā ir pieaudzis par 12 tūkstošiem. Bet lētāko zāļu lietotāju skaits pieaudzis ievērojami straujāk, kas nozīmē, ka vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši pacientu savu līdzšinējo izvēli tomēr mainījuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!