Komunālo pakalpojumu sniedzēji ķērušies pie radikāliem soļiem cīņā ar parādniekiem

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pagājušajā nedēļā informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā. Tas ir par 10,5 miljoniem vairāk nekā pērn.

LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai.

Tikmēr jūnijā Ķekavas novada Baložos SIA "Baložu komunālā saimniecība" uzsākusi atslēgt kanalizāciju dzīvokļos, kuros ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Uzņēmumā "Neatkarīgajai" apstiprināja, ka "ir tāda lieta". Pārējiem daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem tas neērtības neradīs, jo pakalpojumu var pārtraukt tikai konkrētam dzīvoklim. Savukārt kanalizācijas pieslēgšana izmaksā 425,29 latus, kuri parādniekam kaut kur jāatrod.

Savukārt uzņēmums "Jelgavas ūdens" par 3000 latu lielu parādu Jelgavā, Māras ielā 1, atslēdza auksto ūdeni visai ēkai. Šajā mājā viena dzīvokļa parāds sasniedzis 2000 latu. Šis ir piemērs situācijai, kādā var nonākt arī citi Latvijas iedzīvotāji, ja pat tikai viens iedzīvotājs nemaksā un parādā paliek iespaidīgu summu.

Apsaimniekotāji ne pirmo gadu brīdina, ka apkures sezonu uzsāks vēlāk, bet pārtrauks agrāk. Tā rīkojas, piemēram, Cēsīs. Daži izteikušies, ka uz siltiem radiatoriem dzīvokļos var necerēt – tie būšot knapi remdeni, lai nesabojātu siltumapgādes sistēmu.

Ar nepiekāpīgu nostāju izceļas uzņēmums "Liepājas enerģija", kas nemaksātājiem atslēdz apkuri. Tā notika pērnā gada martā, kad pēc ilgām pārrunām un neizpildītiem solījumiem par vairāk nekā 40 000 latu parādu bez apkures palika kooperatīva Kaija 2 ēkas.

Uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" vadītājs Māris Laudiņš uzskata, ka nav korekti uzvelt kolektīvo atbildību par parādu visiem mājas iedzīvotājiem, apkuri nepieslēdzot. "Mēs ar katru individuāli strādājam, sūtām uz sociālo lietu pārvaldi. Tas ir korektāk," viņš saka. Tomēr viņš norāda, ka uzņēmums pat gribēdams nevar pievienoties ekonomikas ministra Arta Kampara aicinājumam apkures sezonā ar ziedojumu no savas peļņas atbalstīt trūcīgos iedzīvotājus.

Kopējais debitoru parāds "Daugavpils siltumtīkliem" ir vairāk nekā 2,5 miljoni latu. Tas ir vairāk nekā pērn. "Ceram, ka līdz apkures sezonas sākumam iedzīvotāji vismaz vienu miljonu latu samaksās. Mums ir jāgatavojas jaunajai apkures sezonai – jāveic siltumtrašu pārbaudes, kapitālie remonti. Tie ir darbi, kas prasa lielas investīcijas. Mēs nevaram ziedot, jo jau tagad trūkst apgrozāmo līdzekļu, Daugavpilī šī ir liela parāda summa," skaidro Laudiņš.

Uzņēmums "Rīgas siltums" šādā veidā no pelņas jau ir ziedojis galvaspilsētas maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam. Arī "Liepājas enerģija" varētu rīkoties tāpat. Šis ir viens no legāliem veidiem, kādā pašvaldības mēģina risināt samilzušo parādu problēmu.

Taču Laudiņš uzskata, ka valsts pārāk daudz vēlas uzkraut pašvaldību pleciem. "Arī valsts varētu palīdzēt un nepiemērot maznodrošinātajiem akcīzes nodokli. To lūdz gan LPS, gan mēs," viņš piebilst. Pašvaldības jau ir prasījušas pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei, jo esošās Eiropas Savienības regulas to prasa ieviest līdz 2014. gadam, bet akcīze palielināta jau šogad. LPS uzskata, ka šī nauda izlietota budžeta lāpīšanai.

Līdz šim pašvaldības no Ekonomikas ministrijas nav saņēmušas reālus un abām pusēm pieņemamus solījumus problēmas risināšanai.