Andžāns teica, ka šāds likums padomē, kas guvusi iesauku "kiberdrošības padome", jau esot sagatavots kā projekts. Vienlaikus jāveicina valsts aptuveni 175 dažādo informācijas sistēmu "optimizācija", viņš teica, liekot saprast, ka taupības apstākļos valsts diez vai var atļauties apmaksāt augsti kvalificētu drošības pārvaldnieku katrai no sistēmām.
Vienlaikus ir jāmaina valsts iestāžu attieksme pret datu drošību un informācijas sistēmu aizsardzību, Andžāns teica, plašos vilcienos pārstāstot "kiberdrošibas padomē" apspriesto un secināto. VID datu noplūdes brīdī nav bijis šāda pārvaldnieka, tādēļ nav tikuši pilnībā ievēroti likumi par valsts informācijas sistēmām. "Arī citām sistēmām nav pārvaldnieku," teica Andžāns.
Tomēr padome apstiprināja VID teikto, ka datu noplūde neesot bijis "kibernoziegums" attiecīgo noteikumu izpratnē, tādēļ VID nevarot pārmest, ka nav oficiāli zvanīts Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai. To arī apstiprināja šīs vienības vadītājs Egīls Stūrmanis.
Andžāns teica, ka vēl viena padomes rekomendācija bijusi stiprināt šo vienību, kurā strādā neliels cilvēku skaits un kuras galvenā misija ir apkopot tehnisku informāciju par dažādiem informācijas sistēmu apdraudējumiem (vīrusiem, trojas zirgiem, hakeru aktivitāti, publikācijām par atrastu sistēmu ievainojamību u.tml.) Latvijā un ārzemēs.
Andžāns, kurš Satiksmes ministrijā pilda transporta un sakaru drošības nodaļas vadītāja amatu, teica, ka Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvā padome VID datu noplūdi apsprieda savā kārtējā sēdē, kur parasti pārrunā sabiedrībai mazāk interesējošus jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
