Korupciju valsts iestādēs cer mazināt ar atalgojuma celšanu un 'riskanto' amatpersonu kontroli
Foto: DELFI

Korupcija valsts un pašvaldību iestādēs, kur nodarbinātajiem atalgojums ir kritiski zems un ir augsts korupcijas risks, tiks mazināta ar atalgojuma celšanu un pastiprinātu riskanto darbinieku uzraudzību, to paredz valdības otrdien atbalstītā koncepcija korupcijas risku samazināšanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības atbalstītajā koncepcijas variantā apvienoti divos citos risinājumos piedāvātie pasākumi. Samērīgi konkurētspējīgs atalgojums tajā iekļauts ierobežotā apjomā, apvienojot to ar izlases veida kontroli.

Paredzēts, ka visām institūcijām, kur korupcijas riska jomās nodarbinātajām valsts amatpersonām atalgojums ir kritiski zems un nepietiekošs mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanā, būs jāizstrādā vidēja termiņa plāns, kā iestāde novērsīs ekonomiskos priekšnoteikumus korupcijas risku mazināšanai. Savukārt no 2013.gada plānots vērtēt iespēju turpmāko trīs gadu laikā palielināt atalgojumu šīm korupcijas riskam pakļautajos amatos nodarbinātajām amatpersonām

Tāpat paredzēts izstrādāt normatīvo aktu par iekšējās kontroles prasībām korupcijas novēršanas jomā, paredzot novērst visus koncepcijā uzskaitītos neefektīvas institūciju organizatoriskās pārvaldes un iekšējās kontroles trūkumus.

Vēl plānots paplašināt darba rezultātu vērtēšanas kritērijus, vērtējot arī godprātības un ētiskuma jautājumus. Paredzēts nostiprināt pašvaldību (tieši pašvaldību, nevis arī pašvaldību institūciju) izpilddirektoru atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu.

Valdības atbalstītais koncepcijas risinājums paredz arī izstrādāt vienotus personāla atlases, izvērtēšanas un darbā pieņemšanas principus visās valsts un pašvaldību institūcijās. Visām valsts un pašvaldību institūcijām būs jānodrošina atklāta personāla atlases procedūra, publiskojot informāciju par visām vakancēm un īstenojot vienotu un atklātu kandidātu atlases kārtību.

Tāpat visām institūcijām, novērtējot darbinieku individuālos apstākļus, būs nepieciešams ņemt vērā arī amatpersonu parādsaistību nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus. Tāds parādsaistību apmērs, kas pārsniedz noteiktu daļu no amatpersonas mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem, tiks uzskatīts par korupcijas risku veicinošu.

Lai varētu vērtēt parādsaistību apmēru, iecerēts paplašināt iestādes vadītāja pilnvaras, nosakot tiesības pieprasīt valsts amatpersonai sniegt informāciju par tās parādsaistību apmēru. Šādas informācijas ieguve ļaus labāk uzraudzīt un kontrolēt riska grupā esošās amatpersonas.

Vienlaikus plānots noteikt, ka amatpersonai būs tiesības iesniegt papildus informāciju par tai piederīgās visas mājsaimniecības ienākumiem, ja ar tiem iespējams pierādīt, ka kopējie ienākumi ir pietiekoši un amatpersona attiecīgi tiktu izslēgta no riska grupas.

Valdība noteica, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jāizstrādā un līdz šī gada 30.septembrim izskatīšanai valdībā jāiesniedz nepieciešamos tiesību aktu projektus atbalstītā koncepcijas risinājuma īstenošanai.

Vēl valdība noteica, ka KNAB sadarbībā ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju (FM) jāizveido darba grupa, iesaistot tajā arī citas kompetentās institūcijas. Darba grupai līdz 2012.gada 31.oktobrim būs jāizstrādā metodika, saskaņā ar kuru nosakāma ienākumu un parādsaistību proporcija personām, kuras nodarbinātas korupcijas riskam pakļautos amatos, lai konstatētu, vai šīs personas iekļaujamas riska grupā.

Savukārt FM uzdots līdz 2013.gada 28.februārim iesniegt valdībai informāciju par iespēju piešķirt papildu budžeta līdzekļus atbalstītā koncepcijas varianta īstenošanai turpmākajos trijos gados.

Uz satiksmes ministra Aivja Roņa jautājumu, cik daudz resursu prasīs šīs koncepcijas ieviešana, KNAB pārstāve Diāna Kurpniece valdības sēdē atzīmēja, ka katra institūcija risinās jautājumu par atalgojuma paaugstināšanu savu budžetu ietvaros. Viņa gan atgādināja, ka korupcijas riskam pakļautajiem darbiniekiem algā pēc nodokļu samaksas vajadzētu saņemt vismaz 488 latus. Ar FM ir vienošanās, ka ar 2013.gadu vajadzētu paaugstināt atalgojumu.

Koncepcijas izstrādei ar premjera 2010.gada 6.janvāra rīkojumu bija izveidota darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no KNAB, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, FM, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas Pašvaldību savienības un "Sabiedrības par atklātību – Delna".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Delna KNAB Latvijas Pašvaldību savienība Tieslietu ministrija Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form