Edgars Kots, LTV
Foto: LETA

Sabiedriskā medija - Latvijas Televīzijas (LTV) - finansējumu vajadzētu nodrošināt ar stingru likumu, iespējams, pat ierakstīt Satversmē, lai LTV budžets nebūtu pakļauts politiskās konjunktūras svārstībām, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vaicāts, vai minimālas prasības par sabiedriskā medija finansējumu vajadzētu ierakstīt īpašā likumā, Kots teica: "Tas būtu viens no variantiem. Bet nekā stingrāka par Satversmi nav, tādēļ varbūt nākotnē sabiedriskajam medijam jābūt Satversmē ierakstītam ar savu neaizskaramo budžetu."

LTV vadītājs kā piemēru minēja Zviedrijas abonentmaksas sistēmu, kas paredz sabiedriskās televīzijas, radio un izglītības pārraižu finansēšanu no īpašas pārvaldes "Radiotjanst" iekasētās mājsaimniecību abonentu naudas.

Kā pārliecinājās "Nozare.lv", Zviedrijas parlaments, Riksdags, ar likumu 1989.gadā noteica abonentmaksu par visiem sabiedriskajiem medijiem 2067 kronu (166 latu) gadā apmērā. Abonentu maksas iekasēšana tiek nodrošināta gan ar iedzīvotāju godaprātu, gan reģistrējot televizoru pircēju personas datus, gan ar inspektoriem, kas izmanto īpašus sensorus, lai no ārpuses mājokļos pamanītu, ka tur darbojas televizors vai radio.

"LTV budžets uz vienu iedzīvotāju ir apmēram seši eiro (4,20 lati), Zviedrijā tas ir 200 eiro (140 lati) uz vienu iedzīvotāju gadā, un iedzīvotāju skaits ir lielāks. Sabiedriskais medijs vispār lēts nevar būt, tas skaitās masu medijs, kam jāuzrunā sabiedrības masa kvalitatīvā veidā, un ir jābūt minimālam budžetam," akcentēja Kots, uzsverot, ka šāds minimums būtu jādefinē ar likumu.

Vienlaikus LTV ģenerāldirektors, kurš sarunā ar "Nozare.lv" atkārtoti kritizēja, viņaprāt, svārstīgo un netālredzīgo politiķu attieksmi pret LTV un sabiedriskajiem medijiem, uzskata, ka abonentu maksas modeli tuvākajā laikā ieviest būs grūti.

"Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, tādēļ politiskā griba ir vāja. Varu piekrist, ka abonentu maksai ir jābūt pārejas modelim. 5-10 gadu laikā mēs uz abonentu maksu ejam. Tomēr saredzu šo politisko tuvredzību, neviens nedomā par to, ko atstāsim bērniem vai mazbērniem. Tā ir viendienīšu domāšana," sacīja Kots.

Kā ziņots, LTV sāka raidīt 1954.gada 6.novembrī, kad Rīgā bija aptuveni 20 personas, kurām piederēja to laiku padomju televizori. 1968.gadā LTV sāka retranslēt Padomju Savienības centrālās televīzijas krāsainās pārraides, bet 1974.gadā sāka raidīt krāsās no Rīgas studijas.

1986.gada 6.novembrī tika atklāts jaunais televīzijas studiju komplekss augstceltnē Zaķusalā un 368 metrus augstais tornis - patlaban augstākais Eiropas Savienībā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā LTV 1993.gadā tika uzņemta Eiropas Raidorganizāciju apvienībā. 1998.gadā LTV pārgāja uz Rietumeiropas PAL krāsu televīzijas kodēšanas standartu no SECAM kodējuma.

90.gados parādījās pirmās komerctelevīzijas, tostarp "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT) un ''TV3'', kas virszemes pārraidēs vismaz daļā Latvijas teritorijas sāk konkurēt ar LTV.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edgars Kots Latvijas Televīzija LTV
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form