'Kravcova gadījums' liek veidot darba grupu Saeimas Kārtības ruļļa grozīšanai
Foto: F64

Pēc ilgām diskusijām Saeimas Juridiskā komisija vienojās veidot īpašu darba grupu, kas lemtu par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī saistībā ar deputātu, kas neprot valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā, izslēgšanu.

Saistībā ar VL-TB/LNNK frakcijas ierosinājumu latviešu valodas neprasmes dēļ izslēgt no Saeimas "Saskaņas centra" (SC) deputātu Valēriju Kravcovu aktualizējies jautājums komisijā raisīja domstarpības gan par to, vai parlamentam ir tiesības izslēgt deputātu, kam uzticējās vēlētāji, gan par to, vai varētu pieprasīt uzrādīt valodas prasmes apliecības pirms deputāta zvēresta nodošanas.

Ministru kabineta (MK) pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja juriste Sandra Kauliņa deputātus brīdināja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse liecina: ar atpakaļejošu spēku pieņemts regulējums, kas acīmredzami domāts kādam konkrētam gadījumam, nav samērojams ar indivīda tiesību aizskārumu. Kauliņa arī pauda viedokli, ka valodu neprotoša deputāta izslēgšanas procedūrai jābūt atrunātai likumā, jo ar Ministru kabineta noteikumiem šai gadījumā nebūtu pietiekami.

Rakstiskus ierosinājumus grozījumiem kārtības rullim bija iesniegušas VL-TB/LNNK un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas. VL-TB/LNNK rosināja noteikt, ka deputāts no Saimas izslēdzams arī, ja "atsakās vai izvairās veikt ierosināto valsts valodas prasmes pārbaudi". Šādu pārbaudi saskaņā ar VL-TB/LNNK priekšlikumu rosinātu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas arī sagatavotu lēmumprojektu par valodu neprotoša deputāta izslēgšanu. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) gan nepiekrita VL-TB/LNNK pārstāvim Dzintaram Rasnačam, ka konstatēt atteikšanos vai izvairīšanos no pārbaudes būtu vienkārši.

Savukārt PLL rosināja, ka deputātiem varētu dot pusgadu apgūt latviešu valodu, ja Valsts valodas centrs (VVC) konstatētu nepietiekamas zināšanas. To deputāti darītu par saviem līdzekļiem.

Savukārt ZZS pārstāvji komisijā Dana Reizniece un Gundars Daudze klāstīja, ka pirms Saeimas deputāta zvēresta nodošanas tie parlamentārieši, kas nav mācījušies latviešu skolā, uzrādītu valsts valodas prasmes apliecību. Daudze ari uzsvēra, ka uz 10 Saeimas deputātiem šo normu nevarētu attiecināt, jo "nav pieļaujams spēles laikā mainīt noteikumus". Rasnačs uz to iebilda, ka "spēles noteikumi nav mainīti kopš 2002.gada", kad Satversmē noteikts, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Savukārt Čepānes vietnieks komisijā un arī SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzsvēra: neviens neapšauba, ka latviešu valoda deputātam būtu jāpārvalda brīvi, tomēr galvenais deputātam ir vēlēšanas. "Ne valodas inspektors, ne atsevišķa frakcija nevar rosināt atcelt deputātu, to izdarīs pats vēlētājs," sacīja Agešins, aicinot negrozīt Kārtības rulli.

Tā vietā viņš apsolīja: SC vadība pirms nākamajām vēlēšanām pārbaudīs deputātu kandidātu latviešu valodas prasmi. Rasnačs gan norādīja, ka likumā to ierakstīt nevarēs, bet Čepāne vaicāja, vai partijas vadītājiem varētu noteikt administratīvo atbildību, ja to pārstāvētās frakcijas deputāts neprot valsts valodu. Šādam risinājumam Agešins nepiekrita.

Čepāne "Vienotības" vārdā piedāvāja procedūru, kad Mandātu komisija lūdz pārbaudīt deputāta valodas prasmi VVC, kas to izvērtē un dod deputātam kādu laiku to uzlabot. Ja deputāts to neiemācās, Saeima var lemt par viņa izslēgšanu, tomēr Čepāne uzsvēra, ka šādā gadījumā jāparedz tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

Čepāne norādīja, ka Kravcova gadījums sabiedrībai liek runāt, jo aizvainojis gan latviešus, gan krieviski runājošo sabiedrības daļu – latvieši atklājuši, ka 20 gadus pēc neatkarības ir virkne deputātu, kas neprot latviski, bet krieviski runājošie teikuši: pat taksistiem ir valsts valodas prasmes prasības, bet "tur augšā viņi var sēdēt un neko nesaprast".

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sēdes laikā piefiksējis sešus nosacījumus izslēgšanas procedūrai: tai jābūt skaidri saprotamai, objektīvai un nedrīkst pieļaut "novilcināšanas mehānismu". Tāpat esot jāņem vērā, ka Saeimas deputātiem atšķirībā no pašvaldībām ir deputāta imunitāte, piebilda Kusiņš.

Nepieciešama arī tiesas kontrole pār procesu, bet vienīgais, kas par izslēgšanu var lemt, ir Saeima. Kusiņš arī uzsvēra, ka Saeima ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu, taču tas neesot obligāts parlamenta pienākums.

Sēdes beigās Čepāne ierosināja veidot darba grupu, kurā darbotos deputāti no katras frakcijas un Juridiskā biroja pārstāvji, kas lemtu par valodu neprotošo deputātu izslēgšanas procedūru, meklējot labāko risinājumu. Viņa rosināja, ka grupu varētu vadīt Kusiņš, tomēr viņš sacīja, ka "ētiski negribētu" būt vadītājs, lai darbinieks nevadītu deputātus, tomēr piekrita tajā darboties.

Kā vēstīts, SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka Nacionālās apvienības un "Vienotības" deputātu virzītais rosinājums precizēt Saeimas Kārtības rulli, lai no deputātu rindām varētu izslēgt tautas kalpu nepietiekamas valsts valodas prasmes dēļ, ir raganu medības ar mērķi atņemt mandātu konkrētam deputātam – Kravcovam.

Urbanovičs pagaidām neatklāja, kā trīs SC pārstāvji rīkosies trešdien, kad Juridiskā komisija sāks skatīt priekšlikumus procedūrai, kā no Saeimas izslēgt deputātu latviešu valodas sliktās prasmes dēļ. Taču SC šo procesu uzskata par raganu medībām, jo to mērķis esot izrēķināšanās ar konkrētu deputātu, nevis sakārtot sistēmu.

Saeimā ir tapis VL-TB/LNNK lēmumprojekts par deputāta Kravcova izslēgšanu latviešu valodas sliktās prasmes dēļ. Sākotnēji tas nonāca Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, taču tā izskatīšanu uzņēmusies Juridiskā komisija. Kārtības rullī pieļauta deputāta izslēgšana valsts valodas neprasmes dēļ, taču nav noteikta procedūra, kā prasmi pārbaudīt.

Iepriekš Čepāne prognozēja plašas diskusijas un lielu pretestību šā jautājuma virzībā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Čepāne aicinājusi visas Saeimas frakcijas iesniegt savus priekšlikumus procedūras izstrādei.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form