Tā Kravcovs novērtēja Saeimas Juridiskajā komisijā skatītos grozījumus Kārtības rullī, kas attiecas uz deputāta izslēgšanas procedūru nepietiekamās valsts valodas prasmes dēļ.
"No personīgās pieredzes varu teikt, ka pieci mēneši valodas apguvei ir nepietiekami, par to es pārliecinājos pats. Latviešu valoda ir grūta valoda," atzina Kravcovs.
Viņaprāt, cittautieši Latvijā saskaras ar problēmu, ka nav labu mācību grāmatu. Deputāts norādīja, ka pats tādu esot atradis lidostā Arābu Emirātos. "Es saskāros ar problēmu – valstī nav adekvātu materiālu, metodisko līdzekļu valodas apguvei. Man izdevās iegādāties latviešu valodas apguves kursu lidostā Arābu Emirātos. Latvijā līdz pat šim nevaru atrast neko piemērotu. Internetā arī nav labu resursu, bet esošie nav efektīvi," pieredzē dalījās deputāts.
Kravcovs pastāstīja, ka frakcija viņam nolīgusi augsti kvalificētu latviešu valodas pasniedzēju, kuras profesionālisma dēļ viņš sajutis progresu valodas apguvē, tomēr lielu spēju apgūt valodas viņam neesot.
"Panākumi jebkuras valodas apguvē ir atkarīgi arī no cilvēka spējām iemācīties valodu, bet tādu spēju man diemžēl nav," paškritisks bija Kravcovs.
Komentējot grozījumus Saeimas Kārtības rullī un iespēju atņemt deputātam mandātu valodas nepietiekamās prasmes dēļ, viņš pauda viedokli, ka tas ir pretrunā demokrātiskas sabiedrības normām, jo Saeimā ir tautas izvēlētie dažādu politisko, ētisko uzskatu un ticību cilvēki, kuriem var būt pretēji uzskati par vienu un to pašu parādību.
Kravcovs arī uzskata, ka tiesībām ierosināt kādu deputātu pakļaut valodas pārbaudei jābūt lielākam skaitam deputātu nekā tikai desmit. Loģiski būtu, ja pārbaudi iniciētu vismaz puse deputātu, uzskata Kravcovs, kurš gan izslēgšanas kārtību neatbalsta principā.
"Deputātu izvēlas tauta, un tikai tai šajā gadījumā ir tiesības iniciēt kādu pārbaudi," sacīja SC pārstāvis.
Jau ziņots, ka Juridiskās komisijas deputāti sākuši skatīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas pašlaik noteic, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, taču likums neparedz procedūru, kā to konstatēt. Šis jautājums kļuvis aktuāls pēc Kravcova ievēlēšanas Saeimā. Viņa valodas zināšanas apšaubījusi Nacionālā apvienība, lūdzot izvērtēt mandāta atņemšanu deputātam.
Izstrādātie grozījumi Kārtības rullī paredz, ka deputāta valsts valodas zināšanas varēs apšaubīt desmit deputāti, kuriem būs tiesības iesniegt lēmumprojektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmumprojektam būs jāpievieno faktisko apstākļu izklāsts.
Tālāk iecerēts, ka šo lēmumprojektu bez debatēm nodod Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas mēneša laikā slēgtā sēdē izvērtē nepieciešamību deputāta nosūtīšanai uz valsts valodas prasmes pārbaudi un par to ziņo Saeimai.
Ja Saeima atbalstīs pārbaudes nepieciešamību, tas ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā būs jāveic Valsts izglītības satura centrā. To varēs kārtot ne vairāk kā divas reizes. Taču iecerēts arī, ka vismaz desmit deputāti varēs lūgt valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu.
Deputātam būs tiesības arī apstrīdēt pārbaudes rezultātus, ja viņš tiem nepiekritīs.
Saeima balsos par deputāta izslēgšanu no Saeimas, ja tiks konstatēts, ka valodas prasme tautas kalpam nav pietiekama vai deputāts noteiktajā termiņā nebūs veicis latviešu valodas pārbaudi. Tad Mandātu, ētikas iesniegumu komisijai būs iesniedz Saeimā lēmumprojekts par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Grozījumus Kārtības rullī izstrādāja komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība"), Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība), Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), Edgars Zalāns ("Par labu Latviju") un Sergejs Dolgopolovs (SC), kā arī Saeimas Juridiskā biroja speciālisti.
Kravcova partijas biedrs Dolgopolovs iepriekš aģentūrai BNS uzsvēra, ka jaunā kārtība varētu attiekties tikai uz jaunievēlētu Saeimu un nebūtu piemērojama Kravcovam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
