Darba grupa ir izstrādājusi četrus dažādus valsts atbalsta modeļus kredītņēmēju problēmu risināšanai. No tiem par perspektīvāko tiek uzskatīts variants, kas paredz sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem, kam būs nepieciešami gadā no 8,6 miljoniem līdz 40,4 miljoniem latu.
Gorenko norādīja, ka restrukturizācijas plāns reāli ir vērsts uz banku zaudējumu samazināšanu un šī programma novedīs pie vēl traģiskākām sekām, jo, kad kredītņēmēja finansiālā situācija uzlabosies, viņam būs jāmaksā jau divi kredīti - viens bankai un otrs valstij, jo valsts nenomaksā daļu kredīta, bet gan kredīts tiek iesaldēts un maksāti tiek tikai procenti.
Gorenko uzsvēra, ka izeja būtu vai nu norakstīt kādu daļu no pamatsummas, vai arī padarīt maksātnespējas procesu vismaz trīs reizes lētāku, jo vēl joprojām tas ir praktiski nepieejams parastiem cilvēkiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons pastāstīja, ka darba grupa ir izskatījusi vairākas iespējas un divas no tām var nosaukt par modeļiem.
Pirmais modelis paredz palīdzības sniegšanu kredītņēmējiem, izmantojot valsts garantijas izsniegtajiem kredītiem, savukārt otrs modelis - valsts garantijas ikmēneša procentu un pamatsummas maksājumiem.
Tverijons norādīja, ka no banku viedokļa abi risinājumi ir atbalstāmi, tikai jautājums ir, vai valsts vēlas iesaistīties šajā sociālajā projektā.
"Swedbank" Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uzskata, ka pašreizējos makroekonomiskajos apstākļos darbs, izstrādājot valsts atbalsta risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem, ir viennozīmīgi aktuāls un ļoti svarīgs.
"Swedbank" jau no pagājušā gada, kad parādījās recesijas pazīmes, negaidot uz ārējiem instrumentiem, intensīvi strādājusi pie risinājumiem. "Tos aktīvi izstrādājam un nodrošinām saviem godprātīgajiem kredītņēmējiem, kuriem mainījusies maksātspēja. Valsts atbalsts sniegtu iespējas palīdzēt kredītņēmējiem garākā termiņā, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā ekonomikas attīstības prognozes," skaidro baņķieris.
Kalniņš atzīst, ka arī šonedēļ prezentētais modelis būs reāls risinājums tikai tai daļai hipotekāro kredītu ņēmēju, kuriem ir maksātspējas grūtības. Pagaidām nav konceptuālas programmas, kas palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri patlaban zaudējuši darbu un ienākumus.
Taču kopumā pašreizējais modelis paredz solidāru atbildības sadalīšanu trim pusēm - gan bankai, iesaldējot daļu no summas, kas nozīmē faktiski maksāt procentus klienta vietā, jo par resursiem tirgū jāturpina maksāt, gan valstij, novirzot līdzekļus garantijām un administrējot programmas ieviešanu, gan arī kredītņēmējiem, saglabājot principu, ka kredīts ir jāmaksā, taču, būtiski samazinot ikmēneša maksājamo summu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
