Krievija pērn piešķīrusi mazāk naudu tautiešiem ārvalstīs
Foto: DELFI

Pārskata periodā Krievija turpināja izmantot no Padomju Savienības laikiem pārmantoto taktiku izmantot dažādas ārvalstīs veidotas organizācijas savu ģeopolitisko interešu sasniegšanai, taču pērn sliktās ekonomiskās situācijas dēļ tā bijusi spiesta daudz biežāk finansiālo palīdzību atteikt, liecina Drošības policijas pārskats par 2015. gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus Drošības policija paredz, ka Krievija šo taktiku turpinās aktīvi izmantot arī turpmāk. Līdz ar to Krievijas īstenotā tautiešu politika arī turpmāk radīs lielākos riskus Latvijas konstitucionālajai drošībai.

2015. gadā Krievijas tautiešu politikas galvenie uzsvari palikuši nemainīgi – tiesību aizstāvība pret Krievijas amatpersonu uztverē notiekošo diskrimināciju ārvalstīs, tautiešu konsolidācija Krievijas paspārnē, Krievijai vēlamās vēsturiskās atmiņas nostiprināšana, kā arī krievu valodas un kultūras popularizēšana. Drošību sargājošā iestāde skaidro, ka daudzas valstis rūpējas par tautiešu interesēm ārvalstīs, taču Krievija tautiešu politiku regulāri izmanto kā ietekmes instrumentu ar mērķi panākt sev vēlamās izmaiņas citu valstu iekšpolitikā un ārpolitikā.

Tomēr līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijas institūcijas pērn bijušas spiestas biežāk atteikt finansējumu tautiešu atbalsta projektiem, kā arī sākušas detalizētāk izvērtēt tiem piešķirto līdzekļu izlietojumu. Lai arī Krievijas politiskā elite turpinājusi deklarēt tautiešu politikas svarīgo nozīmi, tās tālāku ekspansiju ierobežojušas ekonomiskās grūtības Rietumu valstu sankciju un jēlnaftas zemās cenas pasaules tirgos dēļ. Tādējādi Krievijas tautiešu politikas atbalstītāju galvenie finansētāji – Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu tiesību atbalsta un aizstāvības fonds, fonds "Ruskij Mir" un Gorčakova publiskās diplomātijas fonds – 2015. gadā atteikuši vai samazinājuši finansējumu vairākiem projektiem ārvalstīs, tostarp Latvijā.

Drošības policija papildus norāda, ka ar mērķi mazināt iespēju slēpt patiesos šādu organizāciju finansējuma avotus, tā 2015. gadā sagatavojusi priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Drošības policijas vērtējumā Latvijas sabiedrībai ir tiesības būt informētai par biedrību un nodibinājumu finansētājiem un to mērķiem. "Pretējā gadījumā veidojas situācija, kad Latvijā reģistrētas biedrības, kas saņem finansējumu no Krievijas fondiem, mēģina ietekmēt Latvijas iekšpolitiskos procesus, taču par līdzekļu izlietojumu detalizēti atskaitās tikai Krievijas pusei," priekšlikumu būtību komentē drošību sargājošā iestāde.

Runājot par situāciju tautiešu atbalsta jomā nākotnē, Drošības policija paredz, ka līdz ar turpmākām ekonomiskajām grūtībām Krievijas tautiešu politikas atbalsta aktivitātes koncentrēsies uz aktīvistiem, kuri spēj uzrādīt labākos rezultātus. Samazinoties Krievijas finansējumam un Krievijai arvien vairāk pievēršoties informatīvajam karam, pagājušajā gadā tautiešu politikas aktīvisti Latvijā vairāk koncentrējušies uz informatīvā atbalsta sniegšanu Krievijai. Atšķirībā no cietiem gadiem viņi mazāk pievērsušies dažādu pasākumu rīkošanai. Drošības policija prognozē, ka, visticamāk, šāds virziens tiks ieturēts arī šogad, jo tas prasa mazāk resursu un organizatorisko pūļu.

Pērn tautiešu politikas atbalstītāju vidē turpinājuši dominēt tie paši aktīvisti, kuri iepriekš. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Krievijas tautiešu politikas aktīvistu un šo politiku atbalstošo organizāciju skaits Latvijā 2015.gadā būtiski nav mainījies, atklāj Drošības policija. Tā savā pērnā gada darbības pārskatā piemin tādas personas kā Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes (LSOP) priekšsēdētāju Viktoru Guščinu un biedrības "Rodņik" vadītāju Nataļju Čehovu, biedrības "Perom" pārstāvi Margaritu Dragiļi, kā arī "Nepilsoņu kongresa" priekšsēdētāju Aleksandru Gapoņenko. Vēl Drošības policija atklāj, ka 2015. gadā aktīvi darbojusies arī Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kura atkārtoti apmeklējusi Krievijas prettiesiski anektēto Krimu, un antifašistu aktīvistu neformālais līderis Latvijā Josifs Korens.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2015.gadā viens no aktīvākajiem tautiešu politikas atbalstītājiem bijis Vladimirs Lindermans, kurš galvenokārt koncentrējies uz informatīvajiem pasākumiem. Viņš publiskajā telpā paudis Krievijai vēlamus vēstījumus par Ukrainas konfliktu, sabiedroto spēku militāro klātbūtni Latvijā, mazākumtautību stāvokli Latvijā un citām Krievijas propagandā izmantotām tēmām.

Drošības policija norāda arī uz citām personālijām, kas aktīvi iesaistījušies līdzīgā aktivitātēs.

Krievija pastiprināti centusies tautiešu politikas aktivitātēs vairāk iesaistīt jauniešus, taču līdz šim Drošības policija nav konstatējusi Latvijas jauniešu nozīmīgu interesi par tautiešu politikas aktivitātēm. Latvijas drošību sargājošā iestāde gan min, ka, visticamāk, arī turpmāk Krievija pievērsīs pastiprinātu uzmanību tieši darbam ar jauniešiem no ārvalstīs dzīvojošo tautiešu vidus. 2015. gadā turpinājusies mērķtiecīga ārvalstīs dzīvojošo jauno tautiešu piesaiste Krievijas augstskolām. Savukārt Krievijas federālā aģentūra "Rssatrudņečestvo" aktīvi īstenojusi programmu "Jaunā paaudze" un "Sveicināta, Krievija!".

Abu šo programmu mērķis ir veidot pozitīvu viedokli par Krieviju, organizējot ārvalstu jauniešu vizītes Krievijā. Drošības policija skaidro, ka bažas radot nevis jauniešu viesošanās vai izglītošanās Krievijā, bet gan centieni izmantot šīs programmas un studijas, lai veicinātu jauniešu lojalitāti Krievijai un nākotnē izmantotu viņus kā Krievijas ietekmes aģentus ārvalstīs. Pērn šādās vizītēs uz Krieviju devušies arī Latvijas jaunieši.

Tāpat pagājušajā gadā tautiešu politikas aktīvistu galvenie darbības virzieni bijuši Krievijas propagandētā mīta par "cilvēktiesību problēmām" Latvijā popularizēšana, Krievijas agresīvās ārpolitikas leģitimizēšana un Krievijai vēlamās vēstures interpretācijas tiražēšana. Paredzams, ka arī turpmāk tautiešu politikas aktīvisti galveno uzmanību veltīs šiem darbības virzieniem. Vienlaikus Drošības policija neizslēdz iespēju, ka nepieciešamības gadījumā varētu notikt arī pārorientēšanās uz jaunām darbības jomām, ja tas saskanēs ar izmaiņām Krievijas prioritātēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valsts drošības dienests Eiropa Krievija Padomju Savienība Tatjana Ždanoka Ukraina Vladimirs Lindermans
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form