Foto: Privātais arhīvs
Pēc septiņu gadu ilgas gaidīšanas Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienībai izdevies ekshumēt latviešu leģionārus, kurus atrada organizācija "Leģenda" 2013. gadā.

2019. gada rudenī Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības pārapbedīšanas grupa veica izpētes darbus Gorai ciemā (Krievija, Ostrovas/ Opočkas rajonā), kur ekshumēja latviešu leģiona un vācu karavīrus. Apbedījumu vieta lokalizēta, pateicoties meklēšanas organizācijas "Leģenda" sadarbībai ar Brāļu kapu komiteju, Latvijas Kara muzeju un Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienību.

Šis stāsts iesākās 2012. gadā, kad Latvijas Kara muzejā tika apkopotas fotogrāfijas, kur ir redzami latviešu apbedījumi Krievijā. Tur bija viena fotogrāfiju sērija, kuru bija fotografējis no Rīgas atbraucis autobusa šoferis. Ir redzama fotogrāfija ar Gorai sādžas zīmi, mūra celtne, kurā ir bijis karavīru hospitālis un apbedījumi.

Foto: Latvijas Kara muzejs

Tostarp "Leģendas"" meklētāju uzmanības centrā nonāca leģionāra Osvalda Sahara fotogrāfiju albums, kur arī bija minēti apbedījumi ar uzrakstu "pie Gorai sādžas". Diemžēl, izpētot sīkāk šajās fotogrāfijās esošos apbedījumus, tika secināts, ka šie ir divi dažādi apbedījumi. Tāpēc Osvalda Sahara fotogrāfijās redzamos apbedījumus vēl ir jāmeklē.

2013. gada rudenī Leģendas biedri Tālis Ešmits un Viktors Duks ieradās Krievijā, Gorai sādžā, kur atrada mūra ēku, kas bija redzama kara laika fotogrāfijās.

Foto: Privātais arhīvs

Tālis Ešmits: "Tas, ka mēs atradām to ēku, kur kara laikā atradās hospitālis, tā bija tikai viena no meklēšanas sastāvdaļām, mums vajadzēja uzzināt, kur šeit ir apbedījumi? Jo, ja tā ņem, tad Osvalda Sahara uzrakstu uz fotogrāfijas "Pie Gori sādžas" arī var pielīdzināt šai vietai, jo iespējamo apbedījumu teritorija teorētiski un praktiski atradās sādžas vienā malā."

Viktors Duks: "Un tad tu centies ieslēgt iztēli un pacenties iedomāties, kur un no kādiem stūriem un leņķiem tas autobusa šoferis ir bildējis šo vietu, jo viņš nebija nobildējis pašu galveno kadru, kur šo ēku varētu redzēt ar apbedījumiem. Un arī Osvalds Sahars fotografēja apbedījumus, kur nav redzamas ne celtnes, ne kaut kādas dabas izveidotas vietas, pēc kurām varētu noteikt apbedījumu atrašanas vietu."

Tālis Ešmits: "Bet! No sākuma mēs paši visnotaļ precīzi noteicām vietu, kur pēc loģikas varētu būt šie apbedījumi, bet vēlāk mēs pieņēmām lēmumu, ka vajadzētu atrast liecinieku, kādu sirmgalvi, kas visu dzīvi ir dzīvojis šajā vietā, un mēs viņu atradām. Tas bija sirms vīrs, kurš uzreiz pateica, ka viņš zina, kur atrodas tie apbedījumi."

Foto: Privātais arhīvs

Viktors Duks: "Jā, atrast mēs atradām, bet mēs neveicām kontroles rakumus. Šajā vietā bija savi plusi un mīnusi. Pluss bija tas, ka šajos apbedījumos nav bijuši marodieri, un tāpēc pie karavīru mirstīgām atliekām būs klāt identifikācijas žetoni, kas ļoti palīdzēs identifikācijai Mīnuss bija tas, ka tur dzīvoja ne visai draudzīga pret latviešiem sieviete, kura pat nevēlējās ielaisties sarunās ar mums, un tur bija vēl iekopti dārziņi."

Tālis Ešmits: "Un šeit mēs runājam par 2013. gadu, kad Krievijas propaganda bija samērā piezemēta."


Tālāk meklētāji informēja Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienību, kas turpmākajos gados veda sarunas ar vietējām iestādēm un iedzīvotājiem par karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijas iespējām.

Tālis Ešmits: "2014 un 2015. gadā vācu pārstāvji pēc mūsu norādēm jau centās šajā vietā uziet apbedījumus, bet visu laiku tie nevarēja "uzķert" kaulus. Tikai pagājušo gadu tie tika atrasti, bet šogad ekshumēti. Tai vecajai mājai tika rauti nost grīdas dēļi, un tur tika veikta grunts zondāža, lai pārbaudītu iespējamās apbedījuma vietas."

Foto: Privātais arhīvs

Šā gada oktobra beigās organizācijas "Leģendas" un Brāļu kapu komitejas pārstāvji devās inspekcijas braucienā uz Gorai ciemu, lai uz vietas iepazītos ar ekshumācijas procesu, pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas un darbus, kas saistīti ar identificēto latviešu karavīru mirstīgo atlieku pārvešanu uz Latviju. Jāņem vērā, ka ekshumēto karavīru mirstīgo atlieku identifikācija Vācijas iestādēs ilgst 2 – 5 gadus.

Foto: Privātais arhīvs

Arnis Āboltiņš (Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs): "Mums Krievijas Federācijā ir ļoti daudz darāmā, kas ir sadalīts vairākos virzienos. Pirmais mūsu darbības virziens ir apkopot ziņas par Krievijā izsūtījumā un ieslodzījumā mirušajiem 1941. un 1949. g. politisko represiju upuriem, apzināt un apzīmēt to apbedījumu vietas. Otrais ir Otrajā pasaules kara laikā Krievijā bojā gājušo Latvijas izcelsmes karavīru apbedījumu vietu apzināšana un izpēte. Kas attiecas uz latviešu vienību karavīriem Vācijas bruņotajos spēkos, tad šeit notiek sadarbība ar Vācijas iestādēm un organizācijām, kuru rīcībā ir Vācijas arhīvu ziņas par apbedījumu vietām un apbedītajiem karavīriem. Atbilstoši Latvijas – Vācijas, Latvijas – Krievijas un Krievijas – Vācijas starpvalstu līgumu par kara upuru apbedījumu statusu nosacījumiem, mēs varam, iespēju robežās, piedalīties apbedījumu vietu meklēšanā un izpētē, kā arī veikt identificēto karavīru pārvešanu uz dzimteni apbedīšanai latviešu leģiona karavīru brāļu kapos Latvijā. Uz šo darbu sadaļu attiecas arī vācu karagūstekņu nometnēs mirušo latviešu karavīru apbedījumu vietu apzīmēšana."

Diemžēl šobrīd vēl nav pieejams apbedīto latviešu karavīru saraksts, jo tas tiek precizēts Vācijas arhīvos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!