Krievijas aktivitātes informatīvajā telpā neatpaliek no padomju laikiem, uzskata ASV amatpersonas
Foto: Sputnik/Scanpix

Viens no Krievijas īstenotās propagandas mērķiem ir informatīvajā telpā nostiprināt ideju, ka Krievija kā valsts un nācija ir tiešā veidā atkarīga no pašreizējā prezidenta Vladimira Putina režīma un ka Krievijai ir nozīmīga loma starptautiskajā arēnā, bet kopumā tās īstenotās aktivitātes neatpaliek no Padomju Savienības darbībām, šādu viedokli pauž ASV Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu biroja vecākais padomnieks Eižens Fišels.

Kā norāda pati amatpersona, viņa amata vieta izveidota vien pērnā gada vasarā, un šāda rīcība no ASV Valsts departamenta puses, viņaprāt, ļoti labi ataino situāciju, ka Krievijas aktivitātes ir mūsdienu izaicinājums reģionā. "Ir cilvēki, kas saka, ka Krievija ir revizionistu un revanšistu vara. Manuprāt, tas atbilst patiesībai. Tas ir jāņem vērā, mēģinot izprast Krievijas attieksmi un varētu pretoties tās ietekmei. Darbības, ko Krievija īsteno ir līdzīgas padomju perioda darbībām," savos novērojumos dalās Fišels. Krievija ar savu rīcību cenšas maldināt sabiedrību un polarizēt to, mazināt uzticēšanos iestādēm un novērst uzmanību no prioritātēm, uz ko patiesībā valdībai un sabiedrībai būtu jākoncentrējas. Šim viedoklim piekrīt arī ASV Valsts departamenta "Global Engagement Centre" koordinatora vietnieks Džonatans Heniks, kurš uzsver, ka darbs, ko dara viņa pārstāvētā iestāde, "nav nekas jauns" un ar līdzīga problemātika bijusi arī Aukstā kara laikā.

Abu ASV amatpersonu novērojumi liecina, ka Krievija īsteno informācijas kampaņas, kurās sabiedrībai nodod ar konkrētu mērķi sagrozītu, nepatiesu informāciju. Runājot par Kremļa propagandu, viņi uzskata, ka tās mērķis ir nostiprināt ideju, ka "Krievijas nākotne ir atkarīga no Putina režīma un ka Krievijai ir nozīmīga loma starptautiskajā arēnā".

"Krievijas propaganda ir radīta, lai uzturētu to retoriku, kas nāk no Maskavas un Putins varētu uzturēt sava režīma dzīvotspēju. Propaganda izstrādāta, lai veicinātu sabiedrībā uzskatu, ka Krievijai ir liela vara un tā ir svarīgs spēlētājs pasaules politikā, kā arī lai apstrīdētu un noniecinātu Rietumu vērtības, lai palielinātu Krievijas lomu," saka Fišels. Viņš norāda, ka Krievija ļoti izmanto arī tradicionālo vērtību kultivēšanu kā vienu no propagandas virzieniem. Tāpat svarīga loma Krievijas īstenotajai propagandai ir pareizticīgo baznīcai, kuras uzdevums ir uzsvērt Krievijas nozīmību un tradicionālās vērtības sabiedrībā. Visam šo aktivitāšu kopumam ir jādemonstrē tas, ka Krievijas balss ir svarīga un tiek ņemta vērā visā pasaulē.

Kolēģi papildina Heniks, uzsverot, ka jebkurai valstij ir tiesības īstenot ārpolitiku un "maigo varu", kā arī veicināt sociāli kulturālas ietekmes, taču svarīgi ir novilkt līniju starp netīšu, kļūdas dēļ neprecīzas informācijas izplatīšanu un mērķētu dezinformāciju no žurnālistu un valsts amatpersonu vai valdību puses. Otrā gadījumā informācijas izplatītājs apzināti izplata nepatiesu informāciju ar mērķi maldināt savu auditoriju. Kā piemēru viņš min Krievijas vai tās mediju tendenci izplatīt nepatiesu un maldinošu informāciju par NATO vai Eiropas Savienību. Viņa novērojumi liecina, ka Krievija ekspluatē tos tematus, kas jau raisa diskusijas dažādos sabiedrības līmeņos vai institūcijās.

Heniks gan norāda, ka dezinformācija un viltus ziņas ASV nav nekas jauns un valsts ar to saskaras jau kopš tās pirmsākumiem. Vienlaikus viņš norāda, ka patlaban situācija ir krasi atšķirīga saistībā ar pārmaiņām tehnoloģijās, komunikācijā un cilvēku ziņu patērēšanas ieradumos un medijpratības jautājumos. Runājot par veidiem, kā cīnīties ar dezinofrmāciju, Heniks norāda, ka tas ir darbību kopums – darbs ar plašsaziņas līdzekļiem, pilsonisko sabiedrību, citu valstu un partneru valdībām, lai palielinātu cilvēku pretestību dezinformācijai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Eiropa Krievija Maskava NATO Padomju Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus