Krievijas mediji par Zatlera vizīti atturīgi; uzsver 'sāpīgos jautājumus'

Lielākā daļa izdevumu savās interneta vietnēs Latvijas līdera ciemošanos galvaspilsētā neizdala kā svarīgāko notikumu, šajās dienās uzmanību galvenokārt pievēršot Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vizītei Indijā.

Kā galvenās Kremļa pretenzijas pret Latviju krievu prese min nepilsoņu jautājumu. Vairāki izdevumi burtiski pārkopē vienādu fona informāciju, norādot, ka pašlaik kaimiņvalstī dzīvo 335 000 "tā saucamo nepilsoņu", 221 000 no kuriem ir etniskie krievi, kuriem "1991. gadā atņemtas tiesības uz automātisku Latvijas pilsonības iegūšanu". Tā vietā šiem cilvēkiem piešķirts nepilsoņa statuss, kas "atņem viņiem veselu virkni politisku, sociālo un ekonomisku tiesību", tostarp ierobežojumus ieņemt noteiktu amatu.

Izdevums "Vesti" vērš uzmanību, ka Krievijas un Latvijai attiecības būtiski uzlabojušās tieši pēc tam, kad prezidenta amatā stājies Valdis Zatlers.

Laikraksts "Kommersant" rakstā "Latvijas prezidents oficiāli ticis līdz Maskavai" norāda, ka šī ir pirmā Latvijas līdera vizīte Krievijā 15 gadu laikā. Turklāt kaimiņvalsts interese par to bijusi tik liela, ka "Zatlera iniciatīvas atbalstošie par neietilpa prezidenta lidmašīnā un bija spiesti uz Maskavu doties pašu spēkiem".

Laikraksts arī vēsta, ka Zatlera vizīte "izpelnījusies asu kritiku" pašā Latvijā. Tostarp, dažiem ekspertiem nepatika prezidenta "nepatriotiska attieksme", izvēloties par vizītes darba valodu krievu valodu. "Latvijas galvam pat lika taisnoties," norāda "Kommersant".

"Lai gan nekādu progresīvu dokumentu līderi neparakstīja, abi prezidenti centušies parādīt, ka Medvedeva laikā uzsāktā Krievijas un Rietumu attiecību pārstartēšana beidzot tikusi līdz Eiropas Savienības Baltijas reģionam," šādi līderu tikšanos novērtējis "Kommersant".

Izdevums "Izvestija", informējot par abu valstu kopīgas vēsturnieku komisijas izveidošanu, atgādina, tiesa gan bez liekām emocijām, par bijušā sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietu, kurš Latvijā atzīts par kara noziedznieku, kā arī "nacistu režīma atzīmēšanu" Rīgā 16. martā.

Vienlaicīgi pozitīvi vērtēta Zatlera līdzdalība Uzvaras dienas 65. jubilejas svinībās Maskavā 9. maijā.

Šie izdevumi atreferē arī Kremļa oficiālo nostāju, kas prezidenta vizīti dēvē par "simbolisku" un "cer uz pozitīviem rezultātiem".

Visai skopi par Zatlera vizīti ir tādi Krievijas mediji kā "Moskovskij Komsomoļec" un "Ņezavisimaja Gazeta".  "Ņezavisimaja" otrdien vien norāda, ka pēc Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās "parakstīta virkne dokumentu", bet izdevumā "Komsomoļec" šī Latvijai svarīgā vizīte nav pieminēta neviena vārdā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents kopš svētdienas uzturas oficiālā vizītē Krievijā, kur viņa plānotas tikšanās ar kaimiņvalsts augstākajām amatpersonām. Pirmdien Zatlers tikās ar prezidentu Medvedevu un premjeru Putinu, pārrunājot daudzus aktuālus abu valstu attiecību jautājumus, tostarp par vēstures notikumu traktējumu, Krievijas tautiešu situāciju Latvijā un ekonomiskās sadarbības jautājumus. Vizītes ietvaros pirmdien parakstīti deviņi nozīmīgi Latvijas un Krievijas līgumi, tai skaitā par sociālo nodrošinājumu, nodokļu dubulto neaplikšanu un citi.
Valsts prezidentu vizītē pavada aptuveni 190 cilvēku liela delegācija, tai skaitā 120 uzņēmēju pārstāvji, un tā ir Latvijas vēsturē lielākā prezidenta vizītes delegācija. Paralēli vizītei Krievijā notiek arī Latvijas - Krievijas biznesa forums un citi pasākumi.
Pēdējā Latvijas prezidenta oficiālā vizīte Krievijā bija 1994.gada aprīlī, kad Guntis Ulmanis Maskavā parakstīja līgumu par PSRS armijas izvešanu. Vēl Latvijas prezidenti divreiz apmeklējuši Krieviju, bet tās nav bijušas oficiālās darba vizītes - 2005.gadā Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Otrā pasaules kara beigu atceres 60.gadskārtas pasākumā Maskavā, bet Zatlers līdzīgu pasākumu apmeklēja šogad.
Zatlera vizīte Maskavā un Sanktpēterburgā ilgs četras dienas.