Krievijas militārās aktivitātes tās Dienvidu un Rietumu militārajos apgabalos vērtējamas kā nozīmīgs Latvijas drošību ietekmējošs faktors, atzīts Ministru prezidenta ziņojumā par nacionālo drošību.
Ziņojumā, kuru pirmdien, 9.jūnijā, akceptēja valdība, norādīts, ka šogad vērojamā Krievijas agresija Ukrainā iezīmējusi vairākas būtiskas kaimiņvalsts attīstības tendences, kas jāņem vērā, arī analizējot nacionālo drošību Latvijā.
Ministru prezidenta ziņojumā par nacionālo drošību pieļauta iespēja, ka NATO spēku klātbūtnes palielināšana Latvijā, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra ES Padomē var kalpot par iemeslu pastiprinātiem Krievijas centieniem vājināt Latviju pozīciju ES un NATO.
"Krievijai ir izdevīgi Latviju parādīt kā etniski sašķeltu, politiski un ekonomiski vāju valsti, un sagaidāms, ka pret Latviju var tikt pastiprināti vērstas propagandas un diskreditācijas kampaņas. Labvēlīgu augsni provokācijām veido papildus emocionālā spriedze sabiedrībā, ko ir izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu," norādīts ziņojumā.
"Drošības situācija, neapšaubāmi, ir saasinājusies, turklāt ne tikai saistībā ar nacionālo drošību, bet arīdzan saistībā ar enerģētisko drošību," komentējot ziņojuma saturu, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Tāpat nozīmīgāki ir kļuvuši sociālā miera jautājumi, piebilda valdības vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
