11.novembrī ar vairākiem svinīgiem pasākumiem un koncertiem tiks svinēta Lāčplēša diena.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā informēja Rīgas domes Kultūras pārvaldes Informācijas un reklāmas nodaļas vadītāja Dzintra Oga, plkst.9 Doma baznīcā notiks ekumēnisks dievkalpojums, plkst.11 Rīgas Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla tiks nolikti vainagi, plkst.13 pie Brīvības pieminekļa notiks Rīgas garnizona vienību militārā parāde, bet plkst.14 pie Rīgas pils Pils laukumā notiks godasardzes atjaunošanas ceremonija.

Plkst.15 Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis notiks Sudrabkalniņā. Pasākumā piedalīsies vīru koris "Auseklis".

Sudrabkalniņš ir piemiņas vieta, kur 1919.gada novembrī risinājās asiņainas kaujas ar bermontiešiem par Rīgas atbrīvošanu. Sudrabkalniņā neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelts piemineklis Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919.gadā. Pieminekļa arhitekts ir Ernests Štālbergs, bet tēlnieks - Kārlis Zāle.

Plkst.18.30 Sv.Pētera baznīcā notiks koncerts "Aiciniet jaunus un vecus vienoties nākotnes gaidā". Koncertā dziedās Valsts 1.ģimnāzijas meiteņu koris "Sapnis".

Plkst.19 koncertzālē "Ave sol" koncertu sniegs Rīgas Ekonomikas augstskolas koris diriģentes Ilzes Štālas vadībā, soliste Ilze Paegle (soprāns) un Filharmonijas kamerorķestra solistu ansamblis: Ilze Zariņa (vijole), Agnese Kanniņa-Liepiņa (vijole), Liene Beitāne (alts), Ivars Bezprozvanovs (čells), Ilze Dzenīte (klavesīns), Kristīne Kupča (oboja), Pēteris Endzelis (oboja).

Plkst.19 Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā koncertā "Mūzika taurēm un ērģeļu stabulēm" muzicēs metāla pūšaminstrumentu kvintets "5-ATĀ", kurā spēlē Rihards Šiliņš (trompete, pikolo trompete), Edgars Švembergs (trompete), Andris Ādamsons (mežrags), Sandis Bārdiņš (trombons), Roberts Brants (tuba) un ērģelniece Kristīne Adamaite.

Visos sarīkojumos ieeja brīva.

Turpinot ikgadējo tradīciju, plkst.18 ikviens aicināts 11.novembra krastmalā iedegt piemiņas svecītes Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai.

1919.gada 8.oktobrī cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.

Bermontiešu drauds Rīgai izsauca tās iedzīvotājos milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, viņi 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.

1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.

1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju", un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.

Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form