Lai cīnītos ar gaidāmajiem paliem, VARAM izveido operatīvās vadības grupu
Foto: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savlaicīgai palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī, lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopumu plūdu gadījumā, izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grupu vadīs VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Grupa veiks nepieciešamos pasākumus un sadarbosies ar citām atbildīgajām iestādēm, lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu plūdu vai palu gadījumā.

VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka bagātīgā ziema rada bažas par iespējamajiem plūdiem, kas var skart atsevišķas pašvaldības un to iedzīvotājus. Ministrs aicinājis visas pašvaldības objektīvi izvērtēt iespējamos riskus un gatavot rīcības plānu gadījumā, ja plūdi radīs apdraudējumu iedzīvotājiem, īpašumiem un apkārtējai videi.

Ceturtdien par plūdu novēršanas pasākumiem un aktuālo situāciju VARAM informēs Ministru kabinetu, iesniedzot informatīvo ziņojumu.

Kopumā Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara palu process norisināsies februāra pēdējā un marta pirmajā nedēļā. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 metriem sastrēgumu gadījumā – vēl par 1-2 metriem.

Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.

Vidzemes un Latgales upēs maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā.

Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus.

Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai. Kopumā ūdens līmenis upēs ir bijis zems, taču šogad ir salīdzinoši bieza sniega sega gan Latvijā, gan arī Baltkrievijā, kas noteikti ietekmēs ledus iešanu Daugavā.

Kopumā LVĢMC rīcībā esošie šī brīža dati liecina, ka vietām Vidzemē un Latgalē plūdi ir sagaidāmi, taču pagaidām par to apmēriem runāt ir pāragri.

Plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas, primāri – VARAM, LVĢMC, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, VUGD, Latvenergo, Valsts policija un pašvaldību policija.

Jau vēstīts, ka ik gadu stiprākas lietusgāzes pārbauda vairāku pilsētu meliorācijas sistēmas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Latvenergo Valsts policija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form