Laikraksts: aicina rūpēsies par plašāku noguldītāju aizsardzību
Foto: LETA

Pretēji līdzšinējai pieredzei, kad Saeimas izmeklēšanas komisijas nespēj sniegt solītos vai vēlamos rezultātus, parlamentārieši cer, ka jaunizveidotā komisija "Latvijas Krājbankas" jautājumā spēs veicināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai līdzīgas situācijas kļūtu mazāk iespējamas, pirmdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējā Saeimas izmeklēšanas komisija bija šā gada 24. februārī izveidotā komisija par iespējamām pretlikumīgajām darbībām a/s "Parex banka" pārņemšanā un restrukturizācijā. Saskaņā ar likumu normām komisija tika izveidota uz trim mēnešiem. Tā kā trīs mēnešu laiks beidzās 24. maijā, kārtējā Saeimas plenārsēdē tikai divas nedēļas pēc pirmo atbilžu saņemšanas tika izskatīts lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu, bet deputātu vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja, un komisija pārtrauca eksistēt, atgādina laikraksts.

Tomēr Saeimas deputāti cer, ka šoreiz komisijas darbībai būs reāli rezultāti. Piemēram, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Imants Parādnieks uzskatot, ka visam reiz pienāk pirmā reize, arī rezultatīvam Saeimas izmeklēšanas komisijas darbam. "Parex komisijai darbu neļāva pabeigt, tāpēc tās rezultātus nevar vērtēt. Turklāt ir doma atjaunot šo komisiju," laikrakstam teicis deputāts. Viņš norādījis, ka notikumi ap "Latvijas Krājbanku" ir pietiekami svaigi, lai komisijas deputāti spētu strādāt ātri un rezultatīvi.

Arī Vienotības deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzskatot, ka šī komisija varētu strādāt produktīvi un rosināt izmaiņas likumos, kas iespējamā banku krahā ļautu optimizēt zaudējumus pašvaldībām un valstij. "Papildus pētīsim pašvaldības, jo bankās, kurās notiek problēmas, ir lieli pašvaldību finanšu līdzekļi. Piemēram, Rīgas domei Krājbankas depozītos ir 10 miljoni latu. Tajā pašā laikā ir bankas, kurās nosacījumi un procenti ir daudz izdevīgāki vai vismaz tādi paši, bet pašvaldību noguldījumi tajās ir simtām reižu mazāki," laikrakstam bildis politiķis.

Komisija varētu arī lemt par to, vai nepieciešams noguldījumu garantiju fondu attiecināt uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nebūšot gan iespējams šos Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinātos likuma grozījumus pieņemt ar atpakaļejošu datumu, bet nākotnē šāda norma tiešām varētu eksistēt, vēsta laikraksts.

Reirs laikrakstam neslēpis, ka, viņaprāt, komisija izveidota opozīcijas populisma dēļ, taču tas izdarīts, pildot likumu. Viņš arī uzsver, ka komisijai nevajadzētu nodarboties ar vainīgo meklēšanu, bet vairāk pievērsties tieši "normatīvo aktu uzlabošanai un sistēmisko problēmu atrašanai".

Šim viedoklim pievienojies arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Vainīgos meklēs prokuratūra, mums jāmeklē nepilnības sistēmā," laikrakstam teicis priekšsēdētājs. Viņš norādījis, ka nav pieņemama valdošās koalīcijas nostāja, ka pret šādiem gadījumiem, kad noticis noziegums, aizsardzība nav iespējama. "Tas, manuprāt, ir tāds bezpalīdzīgs konstatējums," laikrakstam teicis Brigmanis.

Savukārt "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam atklāti pasacījis, ka komisija izveidota opozīcijai nepieņemamās finanšu ministra Andra Vilka attieksmes dēļ. "Uz to, pasakot, ka cilvēkiem pašiem jābūt prātīgiem, izvēloties bankas, pamudināja Vilka kungs. Vara atzina, ka tā ar banku uzraudzību nav nodarbojusies un nenodarbosies. Un es domāju gan Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan valdību, Latvijas Banku un drošības dienestus," laikrakstam teicis Urbanovičs.

Arī viņš neuzskatot, ka būtu jāmeklē vainīgie, bet jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka tieši par banku sistēmu atbildīgās iestādes, valdība un drošības dienesti turpmāk nevarētu aizbildināties, ka atbildība jāuzņemas tikai noguldītājiem. "Mums vēl ir trīs valsts bankas – "Hipotēku un zemes banka", "Parex" un "Citadele", par kurām melš visādas lietas. Un šajā situācijā – kāpēc neticēt, ka aiz muguras tur var notikt kaut kādas afēras. Kā mēs varam par to neuztraukties?" laikrakstam norādot deputāts.

Viņš gan ir skeptisks par to, vai komisijai ļaus strādāt ilgstoši un sasniegt mērķus. "Skaidrs, ka balsojamā mašīna pēc pāris mēnešiem nobalsos un pateiks, ka nebija jēgas. Balsu tam pietiks. Taču ir jāņem vērā, ka, turpinot Parex komisijas darbu, būtu izdarīti pareizie secinājumi un Krājbankas situācija nebūtu vairs iespējama," laikrakstam teicis Urbanovičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form