Laikraksts: daži 'Televeikala skatloga' producenti LTV7 vārdā tirgo sižetus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Daži maksas raidījumu "Televeikala skatloga" producenti, kas ir nodalīti no Latvijas Televīzijas (LTV) satura, bieži sakot, ka ir LTV 7.kanāla pārstāvji, tā LTV vārdā tirgojot sižetus, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laikraksts norāda, ka sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem, tad it kā, starp citu, jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai "Televeikala skatloga" raidījumu, kurus rāda LTV. "Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji," uzsver laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 "Televeikala skatloga" raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no "Televeikala skatloga" veidotājiem saņem regulāri, stāsta z/s "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, vēsta laikraksts. Kāda uzņēmuma vadītāja laikrakstam stāstījusi, ka arī viņa saskārusies ar zvanu it kā no LTV7 ar piedāvājumu veidot sižetu par viņas uzņēmumu. "Sākumā biju labvēlīgi noskaņota, tikai vēlāk uzzināju, ka par sižetu būs jāmaksā, un tad arī pārtraucu sarunu," laikrakstam stāstījusi uzņēmuma vadītāja.

"Viņi stādās priekšā pēc vārda, uzvārda un saka, ka ir no LTV7," laikrakstam uzsvēris Bruss. Vēl pavisam nesen ar šādu zvanu saskārusies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tās preses sekretārs Jānis Krastiņš laikrakstam stāstījis, ka zvanītāja stādījusies priekšā kā LTV7 pārstāve, neesot minējusi ne konkrētu firmu, ne raidījumu, ko pārstāv, viņa interesējusies par kādu EK rīkotu pasākumu un vaicājusi, vai būs kādu pētniecisko institūtu pārstāvji. Krastiņš atbildējis, ka būs, un iedevis viena zinātnieka kontaktus. Pēc brīža tā pati sieviete pārzvanījusi un teikusi, ka par sižetu būs jāmaksā, kam Krastiņš neesot piekritis, atstāsta laikraksts.

LTV7 kanāla direktore Ija Circene-Groša laikrakstam stāsta, ka "Televeikala skatloga" veidotāji nedrīkst uzdoties par LTV7 pārstāvjiem - zvanot klientiem, esot jāstādās priekšā kā producentu kompānijai. Par to, ka šo uzņēmumu pārstāvji tā nedarītu, neviens pašai Circenei-Grošai neesot zvanījis un teicis, bet kopumā šādas sūdzības LTV "uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt".

Tā kā zvanītāji nesauc konkrētus raidījumus, ir apgrūtināta iespēja saprast, kuri no daudzajiem "Televeikala skatloga" raidījumu producentiem ievēro noteikumus un kuri ne. Tiesa, kā "Dienai" norādīja, piemēram, EK pārstāvniecībā, turpmāk uz šādiem zvaniem varētu reaģēt uzmanīgāk un piefiksēt vismaz zvanītāja vārdu, ja zinātu, ka LTV vēlas sadarboties, lai noskaidrotu negodprātīgos producentus.

Apmaksāta žurnālistika nav nekas neparasts, bet svarīgi, lai tā būtu skaidri un nepārprotami nodalīta no LTV satura, laikrakstam skaidrojis Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Ja tas tiek darīts un šos raidījumus neveido LTV žurnālisti, tad, viņaprāt, nav nekā nosodāma, ja LTV tā mēģina piepelnīties.
LTV oficiālā atbildē laikrakstam norādījusi, ka LTV tā iegūst papildu līdzekļus, kas nepieciešami, "lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi realizētu sabiedrisko pasūtījumu". Kopumā "Televeikala skatlogam" LTV gadā tiekot atvēlēts vidēji 300 stundu, un LTV ar to gadā nopelnot 250 tūkstošus latu. Tas nozīmē, ka par vienu "Televeikala skatloga" sekundi LTV nopelna vidēji 23 santīmus, norāda laikraksts.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka laikrakstam pieļāvusi, ka summas, kas apgrozās "Televeikala skatlogā", liecina - te ir runa par dempingu reklāmas tirgū. Piemēram, kāda reģionāla uzņēmuma līgums ar producentu kompāniju, kas nonācis "Dienas" rīcībā, liecina, ka par televīzijas sižeta sagatavošanu un ievietošanu Televeikala skatloga raidījumā, kā arī pārraidīšanu atkārtojumā kopā jāmaksā tikai 90 latu. Pat radio reklāma, kas tika pārraidīta tikai vienā reģionā, izmaksāja vairāk, stāstījusi šī uzņēmuma direktore.

Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols gan uzskatot, ka "Televeikala skatlogs" reklāmas tirgum neko ļaunu nenodara, jo tur figurē "kapeikas". Viņaprāt, "Televeikala skatlogs" ir vēsture gan satura, gan formāta ziņā. Līdaka un Ozols ir vienoti uzskatot, ka "Televeikala skatlogs" LTV vairāk nepieciešams nevis finansiāla izdevīguma dēļ, bet tāpēc, ka LTV nespējot radīt pietiekami daudz kvalitatīvu raidījumu, ar ko aizpildīt LTV7 ēteru, vēsta laikraksts. Proti, ja kanālam būtu skaidra koncepcija un LTV varētu visu 7. kanāla ēteru aizpildīt ar kvalitatīviem raidījumiem, ar reklāmu varētu nopelnīt vairāk nekā ar "Televeikala skatlogu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form