Lai gan Saeima jau 1999.gadā aizliedza bijušajiem čekistiem turpināt dienestu valsts drošības iestādēs, avīze norāda, ka atsevišķos gadījumos ar parlamenta NDK atļauju tas bija iespējams. 7.Saeimas laikā atļaujas saņēma astoņi DP darbinieki, teica tā laika komisijas vadītājs Andrejs Panteļējevs. Starp viņiem bija gan rokrakstu pētnieki, gan ārējās izlūkošanas un pretizlūkošanas speciālisti.
Kopš tā laika trīs no viņiem DP vairs nestrādā, un marta sākumā viņiem sekos pēdējie pieci -M trīs pensionējas, divi pāriet uz Valsts policiju, starp viņiem arī speciālās vienības "Omega" vadītājs Juris Grabovskis, apliecinājuši ar tiesībsargājošām iestādēm saistīti avoti. Viņu aiziešana varētu nozīmēt, ka specdienestu štatā vairs nav bijušo čekistu, jo, pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Laiņa Kamaldiņa teiktā, ne birojā, ne Militārās pretizlūkošanas dienestā tādi nestrādājot.
Tomēr par iemesliem tiesībsargi izsakās skopi. DP priekšnieks Jānis Reiniks nedz apstiprinājis, nedz noliedzis varbūtību, ka tas saistīts ar Latvijas dalību NATO - iemesls neesot izpaužams. Tāda pati bija iekšlietu ministra Māra Gulbja atbilde. Arī SAB vadītājs Kamaldiņš nevēlējās komentēt, vai NATO prasa no drošības iestādēm aiziet bijušajiem VDK darbiniekiem, taču piebilda: "Kādā brīdī tas ir loģisks risinājums, ka iztiek bez šiem cilvēkiem."
Saeimas NDK vadītājs Vilis Krištopans informēja, ka par to "vispārējos vilcienos" runāts Nacionālās drošības padomē, kur bijusi liela vienprātība - eksčekistiem pienācis laiks aiziet, jo laika sagatavot maiņu bijis pietiekami un bijušie VDK darbinieki var atrast darbu citās iestādēs. "Neviens konkrētas prasības nav izvirzījis, bet tas tikai atvieglos mūsu ceļu uz NATO. Mēs pieliksim punktu vienai vēsturiskai problēmai. Runa nav par cilvēkiem, runa ir par principu," viņš teica.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
