Lai arī Latvijas veselības jomas budžets ir mazāks nekā Igaunijā, tēriņi par vakcīnām ir par pusotru miljonu latu lielāki nekā kaimiņos, Igaunijā bērnus vakcinē pret 10 infekcijas slimībām, Latvijā – pret 13. Latvijas Veselības ministrijas (VM), Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, kā arī infektologi to uzskata par vērtīgu ieguldījumu profilaksē, piektdien vēsta laikraksts ”Diena”.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas padomnieks Martins Kadai atzīst – Latvijas un Igaunijas vakcinācijas kalendārs ir samērā līdzīgs, lielākā atšķirība ir slimību skaitā. Papildus citām slimībām Latvija vakcinē arī pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), vējbakām, pneimokoku infekciju.
Patlaban Igaunijas vakcinācijas budžets ir apmēram pusotra miljona latu gadā, Latvijā – 4,8 miljoni latu gadā. Aptuveni pusotru miljonu no tā aizņem jauno vakcīnu izmaksas. Pret pneimokoka vīrusu plānoti apmēram 925 000 latu gadā, pret vējbakām – 246 000, pret CPV – 347 000 latu gadā. Pēdējās divas vakcīnas ieviestas kalendārā aptuveni pirms diviem gadiem.
”Veco slimību” vakcīnu izmaksu efektivitāti igauņi nerēķināja, jo tāpat esot skaidrs, ka tādas neesot, taču te iemesli ir citi – lai arī poliomielīts jau vairākus gadus nav sastopams, cilvēki jāvakcinē, lai šo slimību izskaustu pavisam. Savukārt par vējbakām igauņiem jau iepriekš bijis zināms – vairākumā gadījumu tās ir diezgan viegli pārslimojamas.
Analīzē par vakcināciju pret pneimokoku infekciju minēts – tā novērsīs ievērojamu skaitu dažāda smaguma vidusauss iekaisuma, pneimonijas un agresīvu infekciju gadījumu, tomēr vakcinācijas izmaksas pamatīgi pārsniedz potenciālo ārstniecības izmaksu ietaupījumu. Kadai pieļauj, ka varētu vakcinēt riska grupas. Vakcīnu pret CPV novērsīs vairāk nekā pusi no nāvju un saslimšanas gadījumu ar dzemdes kakla vēzi skaitam, tomēr arī te izmaksas igauņi vērtē kā pārāk augstas.
Tomēr Igaunijas ministrija lēmusi, ka no 2014. gada vēlētos imunizācijas kalendārā iekļaut vakcīnu pret rotavīrusu. Arī Latvijai ir tāds pats plāns, pamatojums ir līdzīgs. ”Sastopamība ir augsta, vairākums saslimušo mazo bērnu tiek ievietoti slimnīcās, tāpēc ārstēšana valstij izmaksā ļoti dārgi,” skaidrojis Kadai.
”Latvijas iedzīvotāji var būt priecīgi, ka šajā jomā esam tik daudz sasnieguši un ieviesuši tādu kalendāru kā attīstītajās ES valstīs,” laikrakstam pauž VM Sabiedrības veselības epidemioloģiskās uzraudzības nodaļas vadītāja Dace Viļuma, un piebilst – ja izvēlamies profilaksi – vakcīnas –, mums pārmet, ka lobējam zāļu firmu intereses, taču neviens nepārmet, kad pērk zāles, jo jāārstē.
”Latvijas vakcinācijas kalendārs atbilst labākajai Eiropas valstu praksei,” laikrakstam norādījis SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Arī Bērnu slimnīcas infektoloģe profesore Ilze Grope saka: ”Tas ir ļoti tuvs daudzām ES valstīm, un mums jāskatās no labākā, nevis no tā, kuram ir kādi trūkumi.” SPKC vadītāja Inga Šmate norāda, ka vakcinācijas process nekad nedos mirkļa efektu un Latvija izvēlējusies ieguldīt profilaksē – nākotnē. Par Latvijas izvēlēto kursu saņemti labi vērtējumi no Pasaules Veselības organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
