Izmantojot likuma nepilnības, uzņēmēji varētu lētāk iegūt kādreizējās Rīgas brīvostas zemi, šodien raksta laikraksts "Diena".

Pērnā gada 1.septembrī stājoties spēkā valdības apstiprinātajām Rīgas brīvostas jaunajām robežām, šķita, ka no ostas izslēgto zemju nomniekiem nebūs iespējas privatizēt zemi, to varbūt iegūstot lētāk. Tomēr izrādās, ka likumi neliedz privatizāciju tiem, kas ierosinājumus pamanījušies iesniegt līdz privatizācijas pabeigšanas datumam - pērnā gada 31.augustam.

Privatizācijas pieteikumu iesniedzēju vidū ir uzņēmumi, kuru īpašnieki joprojām vai kādreiz saistīti ar ekspremjeru Andri Šķēli (TP) un satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC), vēsta "Diena".

Jautājums par vairāku teritoriju izslēgšanu no Rīgas ostas robežām valdībā pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma divas nedēļas pirms privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņa beigām tika izskatīts steidzamības kārtībā, ko toreizējais satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP/LC) skaidroja ar brīvostas un Rīgas domes vēlmēm.

Taču lēmuma nepilnību dēļ jautājums pēc nedēļas tika izskatīts atkārtoti, un, ņemot vērā bažas, ka pašvaldība un valsts, dodot iespēju privatizēt iznomātās zemes, varētu neiegūt miljonus, valdība vienojās, ka jaunās robežas stāsies spēkā 1.septembrī.

Likumos nav aprakstīta konkrēta rīcība, ja iesniegts ierosinājums uz tolaik vēl brīvostas robežās esošajām zemēm, taču, skaidrojot likumu normas, privatizācijas speciālisti uzsver: pieteikties varēja uz jebkuru valsts vai pašvaldības zemi.

Toreizējais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) "Dienai" pauda viedokli, ka tas, vai šī zeme ir privatizējama, ir likuma interpretācijas jautājums, taču dominējusi doma, ka privatizēt vērtīgās zemes nevarēs.

"Izstrādājot jebkuru likumu, nevarēs paredzēt visus gadījumus," saka Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore.

Peters par iespēju privatizēt zemi uzzinājis no "Dienas".

"Kā es varētu to zināt," izbrīnīts bijis arī laikraksta uzrunātas SIA "Rīgas pasažieru termināls" (RPT) vadītājs Valerijs Barjers, kura pārstāvētais uzņēmums pērnā gada 30.augustā iesniedzis privatizācijas ierosinājumu par zemesgabalu netālu no pasažieru ostas.

Tomēr Barjers nepamatoja, kādēļ ierosinājums par tobrīd neprivatizējamu zemi tomēr iesniegts. Ja RPT to nebūtu izdarījis, zemesgabals būtu jāpērk par cenu, ko nosaka sertificēts vērtētājs, jeb tirgus cenu, taču tagad, ja pašvaldība piekritīs zemesgabalu nodot privatizācijai, cenu noteiks pēc Valsts zemes dienesta (VZD) formulas.

Gan VZD, gan Ekonomikas ministrija norāda, ka pēc VZD metodes noteiktā cena var būt gan augstāka, gan zemāka, savukārt privatizācijas eksperti to vērtē 75-80% apmērā no tirgus cenas.

Vēl vasarā RPT daļas pastarpināti piederēja ekspremjera Andra Šķēles (TP) biznesa partnerim Edgaram Šķenderim, tagad biznesā iesaistījusies arī Šķēles ģimene, raksta "Diena".

Līdzīgā situācijā ir SIA "Euroline", kuras īpašnieki ir Askolds Bērziņš, sens uzņēmēja Viestura Koziola biznesa partneris, un norvēģu uzņēmējam, kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem-Juhansenam piederošais "Urban Development Group".

Uzņēmumam iznomāts neapbūvēts zemes gabals Balasta dambī, un, ņemot vērā nomas nosacījumus, arī šī zemesgabala cenu noteiks nevis sertificēts vērtētājs, bet gan VZD formula. Lai tas notiktu, līdz 2008.gada 31.decembrim nomniekam zemesgrāmatā jānostiprina būve vai ēka.

Pašreizējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) atturas prognozēt, vai kāda no brīvostas teritorijām pašvaldībai būs vajadzīga un līdz ar to varēs atteikt privatizāciju. To, ka likums tomēr ļauj nomniekiem zemes privatizēt, viņš neesot zinājis.

Vairākus ierosinājumus par valstij piederošajiem zemesgabaliem Andrejsalā iesnieguši arī ar šīs teritorijas attīstītāju "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" un Šķēli saistīti uzņēmumi. Uz daļas no šiem zemesgabaliem atrodas privatizētas ēkas, līdz ar to saskaņā ar 1998.gadā pieņemto Ministru kabineta rīkojumu ēku īpašnieks var privatizēt zemi, ja to vēlas, un valdībai par to nav jālemj. Vairākus zemesgabalus Privatizācijas aģentūra jau nodevusi privatizācijai. Daļu no zemesgabaliem atsavinās Valsts nekustamie īpašumi, taču šajā gadījumā darbojas tie paši noteikumi. Tā kā ierosinājumi iesniegti līdz pērnā gada 31.augustam, zemi varēs iegūt par cenu, kas noteikta pēc VZD metodes.

Atturoties konkrēti vērtēt minētās vietas, "Colliers International" pārstāvis Mihails Morozovs laikrakstam stāstījis, ka, piemēram, darījumi Daugavgrīvas ielā patlaban notiek par 300 līdz 600 eiro (211 līdz 422 latiem) par kvadrātmetru. Pēc viņa domām, Ķīpsalā zeme varētu būt dārgāka, savukārt Andrejsala varētu būt salīdzināma ar teritoriju Daugavgrīvas ielas rajonā.

"Euroline" Balasta dambī vēlas privatizēt aptuveni 24 200 kvadrātmetrus, līdz ar to tirgus cena varētu būt vairāk nekā 10 miljonu eiro (7,03 miljoni latu), bet ietaupījums, pateicoties privatizācijai, - ap trijiem miljoniem eiro (2,11 miljoniem latu). Andrejsalas gadījumā runa ir par krietni lielākām teritorijām.

Pašreizējā nekustamo īpašumu tirgus situācijā privatizācija var būt arī neizdevīgāka par atsavināšanu. Kā skaidro speciālisti, sertificētu vērtētāju noteiktā cena ātrāk seko līdzi tirgus izmaiņām, piemēram, darījumu vērtības kritumam.

Rīgas domes pieredzē gadījumi, kad privatizācijas ierosinājuma iesniedzējs atsakās no tās un izvēlas atsavināšanu, pēdējā laikā neesot retums.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form