Foto: stock.xchng
Lētāko jeb references medikamentu vietā izvēloties dārgākus medikamentus, Latvijas pacienti pērn piemaksājuši 9 184 407 latu, par jaunākajiem Veselības norēķinu centra (VNC) datiem otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Šī summa ir par vairāk nekā pusotru miljonu latu lielāka nekā 2009. gadā un par gandrīz trim miljoniem latu lielāka nekā 2008. gadā.

"Dienas" aptaujātie veselības nozares speciālisti pieļauj, ka pacienti, visticamāk, nav kļuvuši daudz turīgāki, te lielākoties jārunā par ārstu izvēli šīs zāles izrakstīt, kā arī par pacientu skaita pieaugumu.

Tāpēc Veselības ministrija (VM) nolēmusi rīkoties stingri - tā plāno jau pavisam drīz tālāk virzīt priekšlikumu, par kuru vairākkārt runājusi - ārstam kā obligātu pienākumu uzlikt pirmās izrakstīt lētākās zāles. Par to, iespējams, būs gaidāmi iebildumi no vismaz kādas daļas mediķu.

"Te ir tāds filosofisks jautājums - vai ārstam kā brīvas profesijas pārstāvim drīkst noteikt, kas ir jāizraksta?" laikrakstam sacījis asociētais profesors un Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs Andrejs Ērglis, retoriski jautājot, kāpēc vispār ārsts vajadzīgs, ja valsts nosaka lētākās zāles un tās tad varētu automātiski izrakstīt.

Savukārt VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis sacījis, ka ministrija neiebilst pret izvēli, bet visam ir jābūt medicīniski pamatotam. Proti, ja zināms, ka lētākās zāles pacientam var radīt nopietnas blaknes, ir zāļu nesavietojamība, tas ir dokumentācijā jāapraksta, un tad var izrakstīt citus medikamentus. Bundulis arī uzsvēris, ka ārstus diagnožu noteikšanā neviens negrasās ierobežot.

Lai arī pēdējos gados pacienti valstij vidēji kļūst ar katru gadu "lētāki" - ienākot ģeneriskajiem medikamentiem, zāļu izmaksas samazinās, VM iestādes, iepazīstoties ar pērnā gada datiem, konstatēja, ka atsevišķās diagnožu grupās pacienti valstij joprojām izmaksā dārgāk.

Sirds asinsvadu slimību ārstēšana ir viena no diagnožu grupām, kurām valsts atvēl vislielākos līdzekļus. Taču VM ievērojusi, piemēram, zāles, kas domātas asinsspiediena pazemināšanai, par kurām valsts kompensējamo zāļu sistēmā pērn maksājusi vairāk nekā 2009. gadā.

Veselības ekonomikas centrs (VEC) savukārt norāda uz sitienu arī pa pacienta maciņu saistībā ar asinsspiediena ietekmēšanas zālēm. Kā uzskatāmu piemēru VEC direktora pienākumu izpildītājs Māris Taube laikrakstam min "perindoprilum" grupas zāles, kas ir visbiežāk lietotās asinsspiediena ietekmēšanai.

No kopējā šo zāļu patēriņa 78% ir dārgie oriģinālie medikamenti, kuriem aptiekas cena ir 6,72 lati. Attiecīgi tikai 22 % pacientu lietojuši lētās - ģeneriskās zāles, no kurām pašas lētākās maksāja Ls 3,77. Pērnā gada beigās virknei sirds asinsvadu slimību samazināja līdzmaksājumu, valsts apmaksā 75% nevis 50%.

Tomēr Ērglis saka, ka ārsta būtība ir ieteikt pacientam vislabāko. Ja cilvēks nevar nopirkt oriģinālzāles, tad varot izrakstīt labākās no ģeneriskajām zālēm. Tiesa, viņš gan pats nezinot, cik lielas ir atšķirības cenā starp oriģinālmedikamentiem un ģeneriķiem, jo zāļu cenas esot mainīgas.

Ērglis arī ir skeptisks, vai, lietojot principu, ka ārstam kā pirmās zāles jāizraksta lētākās, izdotos panākt ekonomiskus ieguvumus, jo pacienti vairāk cietīšot no blaknēm un var nākties biežāk doties pie ārsta.

Turpretim Rīgas Stradiņa universitātes docente, farmakoloģe Santa Purviņa norāda - negribētu teikt, ka lielākais vairākums pacientu izvēlas, bet gan precīzāk būtu - lielākais vairākums ārstu izraksta oriģinālmedikamentus, un bieži vien vēl tieši nobrīdina, ka šis ir labākais medikaments.

"Pat, ja aptiekā pacientam farmaceits arī piedāvā lētāku analogu, cilvēka psihe tomēr ir nostādīta tā, ka, pirmkārt, uzticas tam, ko ārsts saka, un, otrkārt, jo dārgāks, jo labāks," viņa piebilst.

VNC pārstāvis Atis Mārtiņsons saka, ka vidēji 27% ģimenes ārstu izraksta lētākās zāles. "Ģimenes ārstiem [ģeneriķu] izrakstīšanas diapazons arī bija ļoti liels - no tādiem, kas gandrīz nemaz nav izrakstījuši lētās līdz tādiem kas ap 80, 90% izraksta."

Purviņa skaidro - ja analizē tirgus apgrozījumu, tad, kaut gan ģeneriskos medikamentus iekļauj sarakstā ar references cenām, tomēr oriģinālmedikamentu un tā saukto brand-generic (dārgākas ģeneriskās zāles) medikamentu īpatsvars ir milzīgs.

"Farmācijas kompānijas tērē milzīgus līdzekļus mārketinga aktivitātēm un visdažādākajos veidos cenšas ieinteresēt ārstus izvēlēties tieši viņu medikamentu," teic Purviņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!