Valsts prezidenta vēlēšanas, kas parasti notiek jūnija otrajā pusē pāris nedēļu pirms prezidenta pilnvaru termiņa beigām jūlijā, šogad varētu būt jau martā vai aprīlī, trešdien ziņo laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc avīzes rīcībā esošās informācijas, p ar to šīs nedēļas sākumā vienojušies valdību veidojošo partiju pārstāvji. Tie šādu faktu esot apstiprinājuši, uzsverot Valsts prezidentes ārpolitiskos sasniegumus un to, ka prezidenta vēlēšanas notiek valstij tik nozīmīgā gadā, kad paredzēts referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc esot svarīgi nodrošināt, lai prezidente pēc iespējas ātrāk varētu saņemt mandātu nākamajiem četriem gadiem.

Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau ir publiski paudusi, ka gatava šajā amatā strādāt arī nākamos četrus gadus, sacījusi prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Taču prezidente nevēlas izteikties par vēlēšanu termiņu, jo tas, kad notiek vēlēšanas, ir Saeimas kompetencē. Visas valdību veidojošās partijas atbalstu Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai ir izteikušas ne tikai, parakstot valdības deklarāciju, bet arī šīs nedēļas sākumā to apstiprinot presei. Par prezidenti sola balsot arī opozīcijā esošā Tautas partija.

Avīze atgādina, ka prezidenta vēlēšanu dienu un norises kārtību nosaka Saeimas prezidijs, konsultējoties ar frakciju vadītājiem. Vīķi-Freibergu amatā uz četriem gadiem ievēlēja 1999.gada 17.jūnijā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacījis, ka nodomu rīkot prezidenta vēlēšanas agrāk varētu apgrūtināt Satversmes 40.pants, kas nosaka, ka "tuvākajā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod svinīgo solījumu". Taču, ja vēlēšanas būs pavasarī, laikā, kad notiek tuvākā sēde, vēl nebūs beidzies Vīķes-Freibergas prezidentūras pirmais termiņš.

Premjera Einara Repšes palīgs Dans Titavs, apstiprinot koalīcijas nodomu aicināt prezidenta vēlēšanas rīkot pavasarī, pieļāva iespēju nodrošināt, lai tas būtu juridiski iespējams. Līdzīgi uzskata arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka drīzākas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas arī tāpēc, lai beigtos politiskās spekulācijas ap šo tematu. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai savu ārpolitisko darbību turpmākajos mēnešos Vīķe-Freiberga varētu veikt kā amatpersona, kurai ir mandāts arī nākamajam pilnvaru termiņam, jo aizejošā prezidenta mandāts nav tik spēcīgs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form