Laikraksts: stipendija studentiem no ārzemēm ir piecreiz lielāka nekā pašmāju jauniešiem

Līdz šim šāda apmēra stipendijas no ārzemēm iebraukušie saņēma uz divpusējo starpvalstu līgumu, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) iekšējo normatīvo aktu pamata, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skatīšanai valdībā virza īpašus noteikumus par šādu stipendiju izmaksu ārzemniekiem. Stipendiju izmaksu administrē VIAA.

Pagājušajā studiju gadā aģentūra stipendijas piešķīra 57 ārvalstu studentiem: desmit no Čehijas un Vācijas, astoņiem no Lielbritānijas un Turcijas, pieciem no Lietuvas un Uzbekistānas, trim no Grieķijas, Polijas, Somijas un Turcijas, diviem no Ukrainas, pa vienam no Meksikas, Ungārijas un Ēģiptes.

Kopumā ārvalstnieku studentu atbalstam plānots tērēt 200 000 latu gadā. Vietējo studentu zemās stipendijas izmaksā 3,3 miljonus latu gadā

Jautāta, kāpēc studentiem no ārzemēm pienākas piecas reizes lielāka stipendija nekā pašmāju jauniešiem, VIAA starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vecākā speciāliste Aija Jakoviča atbildēja, ka "ārvalstu studentiem stipendijas lielums ir aprēķināts tāds, lai varētu segt īres izdevumus studentu viesnīcā, uzturēšanās izdevumus, tai skaitā mācību materiālu iegādei".

Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks secina: "Acīmredzot ārvalstu studentiem maksā tik, lai viņi tiešām varētu iztikt. Bet par Latvijas studentiem šādā aspektā nav padomāts." Turklāt dāsnās stipendijas varēs saņemt gan tie ārvalstnieki, kuri studēs valsts augstskolās, gan arī tie, kuri izvēlēsies privātās augstskolas. Latvijas valsts piederīgie, kuri studē privātajās augstskolās, uz valsts maksātajām stipendijām nevar pretendēt.

Jakoviča piebilda, ka Latvijas studenti, kuri dodas uz valstīm, ar ko noslēgti sadarbības līgumi augstākās izglītības jomā, arī saņem lielas stipendijas no uzņēmējvalsts. Piemēram, pērn no Latvijas uz sadarbības valstīm, saņemot stipendiju, devās 35 studenti, vēl gadu iepriekš – 45. Turklāt mūsējie raduši arī citas stipendiju ieguves iespējas ārvalstīs,

Lai iegūtu stipendiju, ārvalstniekiem būs jāpiedalās konkursā. Katrā konkursā varēs iegūt stipendiju ne ilgākam laikam kā vienam akadēmiskam gadam, taču uz stipendiju varēs pretendēt divus gadus pēc kārtas. Lemjot, vai piešķirt stipendiju, tiks vērtēta, piemēram, ārvalstnieka motivācija studēt Latvijā, sekmju līmenis un valodu prasme.

Visu valstu pilsoņi stipendijām pieteikties nevarēs. Latvijas valdība un IZM noslēgusi divpusējos līgumus par studentu apmaiņu ar vairāk nekā 30 valstīm. Tad nu stipendijas pienāksies šo valstu pārstāvjiem vai tiem ārzemniekiem, kuri nāk no valsts, kas būs iekļauta īpašā sarakstā, raksta avīze.

Laikraksts piebilst, ka visvairāk ārvalstu studentu Latvijā ieradušies no Krievijas, taču ar šo kaimiņvalsti attiecīgais līgums nav noslēgts, jo nav izdevies saskaņot tādu līguma projektu, kas nebūtu pretrunā ar citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Turklāt uz stipendijām nevarēs pretendēt tie ārzemnieki, kuri te vēlēsies studēt krievu valodā, jo stipendijas piešķirs vien tiem, kuri studēs latviešu vai kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

Dāsnais finansējums ārzemju studentu stipendijām tiek pamatots arī ar to, ka IZM izstrādātajā pasākumu plānā par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā kā viens no četriem rīcības virzieniem minēta augstākās izglītības eksportspējas paaugstināšana. Arī Ratnieks, kaut gan vēlētos, lai arī vietējiem studentiem stipendijas būtu lielākas, atzīst, ka piesaistīt ārvalstu studentus vajag.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis, kurš no Zatlera Reformu partijas izvirzīts izglītības un zinātnes ministra amatam, toties sacīja: "Domāju, ka tā ir netaisnīga situācija. Vispirms ir jādomā par savas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem. Ja ar viņiem viss ir nokārtots, tad var domāt par citu valstu pilsoņu atbalstu. Ja tik lielas stipendijas piešķir tāpēc, lai mākslīgi palielinātu ārvalstu studentu skaitu, tas ir šaušalīgi. Šādā veidā mākslīgi tiek celta starptautiskās izglītības eksportspēja, un tas nav pareizi, jo augstskolā starptautiskajā tirgū jākonkurē ar kvalitāti, nevis vienkārši jānopērk studenti. Ja būšu ministrs un man netaps skaidrs, kāpēc šādi noteikumi vajadzīgi, to virzību apturēšu."