LaIPA rosina neiekasēt nodevu par mūzikas atskaņošanu sabiedriskā transporta vadītāju kabīnēs un mazos birojos  (43)

Kā informēja LaIPA projektu vadītāja Maija Lazdiņa, priekšlikumi Autortiesību likuma grozījumiem ir sagatavoti sadarbībā ar LaIPA biedriem un konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām, kuru biedru intereses un tiesības Latvijā pārstāv LaIPA.

Autortiesību likumā LaIPA publiskā izpildījuma definīcijai piedāvā savu paplašināto formulējumu "ārpus ierastā ģimenes un tās sociālo paziņu loka". Šāds formulējums izslēdz strīdīgo jautājumu par mūzikas atskaņošanu privātos draugu un paziņu pasākumos, ļaujot bez jebkādām šaubām visiem zināmos un ierastos ģimenes, draugu un paziņu pasākumus svinēt ar sev tīkamu mūziku, par to nemaksājot atlīdzību.

Kultūras ministrijas darba grupas diskusijās ir panākta vienošanās, ka Autortiesību likumā neietvers visas iespējamās publiskā izpildījuma vietas, norādīja Lazdiņa.

Augustā un septembrī veikta Latvijas izpildītāju un producentu aptauja, kuras rezultāti norāda, ka neskatoties uz to, ka LaIPA atlīdzības veido tikai nelielu daļu no mūziķu ienākumiem, viņiem šī ienākumu daļa ir būtiska, jo tie ir stabili un regulāri ienākumi. "Līdz ar to izpildītāji un producenti, piedāvājot savu kompromisa variantu, nevar pilnībā atteikties no atlīdzības iekasēšanas par mūzikas publisko izpildījumu birojos, jo salīdzinājumā ar vietējā sabiedriskā transporta un taksometru jomu, biroji veido ievērojami lielāku ekonomiski aktīvo uzņēmumu daļu," skaidroja LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.

LaIPA atbalsta ierosinājumu Autortiesību likumā paredzēt atlīdzības noteikšanas kritērijus kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un ņemot vērā, ka atlīdzības aprēķins ir jāveic pēc savas darbības un specifikas atšķirīgām nozarēm. LaIPA piedāvā likumā noteikt, ka aprēķinātajai atlīdzībai jābūt ekonomiski pamatotai. Šādi nosacījumi veidos nepieciešamo ekonomiski pamatoto balansu starp tiesību īpašniekiem un izmantotājiem.

LaIPA konceptuāli piekrīt nepieciešamībai Autortiesību likumā noteikt stingrākus nosacījumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības reglamentēšanai, jo šī iniciatīva ir saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izstrādātajām vadlīnijām jaunajai direktīvai, vienota regulējumu noteikšanai kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai visās ES dalībvalstīs.

Kā norādīja Lazdiņa, LaIPA darbība jau pašreiz lielā mērā atbilst ES vadlīnijās norādītajām prasībām par caurskatāmības nodrošināšanu organizācijas darbībā, tarifu veidošanā, kā arī biedru informēšanā. Regulāri tiekoties ar citu valstu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un daloties savā pieredzē par organizācijas darbības pilnveidošanu, citu valstu kolēģi atzinīgi ir novērtējuši LaIPA esošo atlīdzību sadales sistēmu un biedriem sagatavotās atskaišu formas. Tāpat LaIPA sniegtās atskaites novērtē ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu mūzikas ierakstu kompānijas un aģenti, kas pārstāv pasaulslavenus mūziķus, jo, analizējot atskaišu datus, informāciju ir iespējams izmantot darbības plānošanā un mārketingā.

Saistībā ar reproducēšanu personiskām vajadzībām jeb nesēju atlīdzību LaIPA grozījumus Autortiesību likumā nerosina. Vēl jo vairāk, mūziķi akcentē, ka Autortiesību likumā nesēju atlīdzības normai obligāti jāpaliek, lai var īstenot šā gada maijā pieņemto Satversmes tiesas spriedumu.