Kopā ar LLU zinātniekiem turpmāk strādās uzņēmuma "Agroserviss Dole" vadītājs Gunārs Karpenskis, Cēsu rajona zemnieku saimniecības "Kalna Bērziņi" vadītāja Aelita Runce un Gulbenes rajona zemnieku saimniecības īpašnieks Eduards Tjarve. Sietiņsons uzsvēra, ka programmas izstrādāšanā ņems vērā ekoloģisko un ekonomisko pasākumu efektivitāti, ka arī atbilstību vides aizsardzības prasībām.
Pirmie ZM pasākumi būs ar latvāņiem aizaugušo teritoriju apzināšana sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Satiksmes ministriju (SM), kas no pašvaldībām vāks attiecīgos datus, kā arī sabiedrības un zemnieku informēšana un izglītošana par cīņu ar šiem augiem un to bīstamību cilvēkam.
Jau februāri programmai ir jābūt gatavai, lai jau pavasarī to varētu izmēģināt, bet Lapiņš sacīja, ka simtprocentīgi latvāņus iznīcināt nav iespējams, var tikai efektīvi ierobežot to izplatību viena divu gadu laikā. Latvāņi ir divgadīgs augs, kas aug gan lauku platībās, gan ceļmalās un ūdeņu notecēs, un katrai teritorijai ir vajadzīgas atšķirīgas pieejas.
Piemēram, Karpenskis piedāvā latvāņus iznīcināt ar pļāvēju smalcinātāju, kas var sasmalcināt līdz 5 centimetriem resnus zarus un var darboties arī vertikālās plāksnēs. Viena hektāra šāda appļaušana izmaksātu pašvaldībai, SM (ja pasākumu veiks ceļmalās) vai ZM 80 latu. Vienas mašīnas cena ir 1600 latu.
Savukārt Lapiņš piedāvā vietās, kur tuvumā nav ūdensavotu, latvāņus apkarot ar herbicīdu izsmidzināšanu - darba grupa izstrādās arī to rekomendējamās devas un izsmidzināšanas metodi. Tomēr tās ķīmikālijas esot ļoti bīstamas ūdens faunai. Lapiņš pauda, ka Vācijā, kur atšķirībā no Latvijas tika subsidētas bezķimikāliju latvāņu apkarošanas metodes, šī problēma jau pirms vairākiem gadiem tika atrisināta.
Latvāņus Latvijā ieveda 1948.gadā, kad sākās pirmie eksperimenti ar to izmantošanu lopbarībai. Pašlaik Latvijā visvairāk ir izplatīta Sosnovska latvāņu suga, kuru Vācijā 30.gados nodēvēja par "Staļina reketu". Valsts apdegumu centra (VAC) vadītāja Monika Savicka pastāstīja, ka apdegumus no latvāņiem šovasar ir guvuši vairāki desmiti cilvēku.
Latvāņu bīstamība cilvēkam ir atkarīga no indiviuālajām ādas aizsargspējām, bet gūto apdegumu dēļ bojā iet virsējie ādas audi. Apdegušo stāvokli apgrūtina arī alerģiska nieze un stipras sāpes. Lapiņš pastāstīja, ka latvāņu indīgā sulas nokļūstot uz cilvēka ādas, aktivizējas tikai zem tiešiem saules stariem, un pēc saskarsmes ar to āda ir jānomazgā ar ziepēm un jāaizklāj.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
