Savukārt muzejs 3. jūnijā nosūtīja vēstuli Zedelgemas pilsētai, kurā pauda vilšanos par pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" demontāžu bez Latvijas Okupācijas muzeja dalības, kā arī tā pārvietošanu uz nezināmu lokāciju, portālam "Delfi" atzīst muzejā.
Par notikušo ir izteikts protests notā, ko Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns jau 30. maijā iesniedza Beļģijas Ārlietu ministrijai. ĀM skaidro, ka šobrīd gan Latvijas ārlietu ministra priekšlikums par abu valstu valdību radītu jaunu vēsturnieku komisiju ir noraidīts. Tā iesaistītos, ja šādu komisiju izveidotu Zedelgema, tomēr Zedelgemas pašvaldība to nedara, norāda ĀM.
Ministrija arī gaida precīzu informāciju no Beļģijas par pieminekļa turpmāko likteni, kā arī sola, ka turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm.
Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Harita Maniņa portālam "Delfi" saka, ka uz 3. jūnija vēstuli līdz šim ne pilsēta, ne personīgi birģermeistare Annika Fermulena atbildes nav sniegušas.
Muzejs vēstulē paudis vilšanos par pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" informatīvās plāksnes noņemšanu, pieminekļa bijušās atrašanās vietas pārdēvēšanu, ekspertu darbnīcas organizēšanu Pītera Lagrū vadībā bez muzeja dalības un paziņojumu par pieminekļa demontāžu un pārvietošanu uz nezināmu lokāciju.
Vēstulē Okupācijas muzejs pašvaldībai pārmetis arī godprātīgas sadarbības principu pārkāpšanu un ilggadīgu līgumisko partneru pieminekļa veidošanā un uzstādīšanā uzticības zaudēšanu.
Muzejs arī aicinājis Zedelgemas pašvaldību sniegt dažādus ar pieminekļa demontāžu saistītas dokumentu kopijas, piemēram, oficiālā lēmuma par pieminekļa informatīvās plāksnes noņemšanu kopiju, pašreizējās plāksnes atrašanās vietas adresi ar apliecinājumu, ka tā nav bojāta, kā arī oficiālā lēmuma par pieminekļa demontāžas kopiju, kurā minētas iesaistītās personas un izklāstīts lēmuma pieņemšanas process.
Dokumentu kopijas līdz 9. jūnija pēcpusdienai nav saņemtas. Muzejs gan esot noraidījis Zedelgemas pašvaldības aicinājumu tikties "Zoom" sanāksmē, pirms nav noskaidroti precīzi notikušā apstākļi un nav saņemtas prasītās dokumentu kopijas.
Jau vēstīts, ka demontēts Latviešu leģiona karagūstekņiem veltītais piemineklis, kas 2018. gada 23. septembrī tika atklāts Zedelgemas pilsētā, Flandrijas provincē Beļgijā. Šo soli "ar sašutumu un vilšanos" vērtēja Latvijas Okupācijas muzejs, kas vēstuli par plānoto pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" demontāžu saņēmis 30. maijā.
Sekojot savam nodomam, Zedelgemas pašvaldība 31. maijā pieminekli demontēja un ievietoja noliktavā, paziņojumā mājas lapā iepriekš norādīja muzejs, akcentējot, ka tas ticis darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā – Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību.
"Delfi" jau 2021. gada vasarā vēstīja, ka sākušās diskusijas par pieminekļa "Latvijas stāvstrops brīvībai" novietojumu. Kā tolaik izpētīja žurnālists Viesturs Radovics, šādām runām "kājas auga" publicista Ļeva Golinkina rakstu sērijā ASV portālā "Forward.com". Vairākos rakstos Golinkins apkopoja pieminekļus un monumentus visā pasaulē, kuri, viņaprāt, slavē nacismu un ebreju slepkavas. Pēc Golinkina publikācijas sākās diskusijas Beļģijas medijos.
Apmēram 11 700 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.
Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
