Aizsardzības ministrija izstrādājusi likumu, kas ļautu Latvijā ieviest alternatīvo jeb darba dienestu. No likumprojekta anotācijas, kas šonedēļ izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, izriet, ka alternatīvais dienests attiektos uz personām, kam obligāto militāro dienestu neļauj pildīt domas, apziņas vai reliģiskā pārliecība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Saskaņā ar likumprojektu alternatīvā dienesta ilgums būtu divi gadi, bet augstskolu absolventiem - pusotrs. Vietas, kur dienestu varēs pildīt, būs jānosaka valdībai, bet tās būs valsts vai pašvaldības institūcijas un uzņēmējsabiedrības, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi vai medicīniskās palīdzības sniegšanu, vai muitas kontroli. Tāpat darba dienesta pildītājus var norīkot arī dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai. Alternatīvo dienestu norīkos pildīt tā apvidus robežās, kur cilvēks ik dienu var atgriezties mājās.

Alternatīvā dienesta veicējus pirms termiņa no tā varēs atbrīvot gadījumos, ja viņš dienesta laikā veselības dēļ kļuvis nederīgs obligātajam militārajam dienestam, izteicis vēlmi iestāties militārajā dienestā, kļūst par ģimenes vienīgo apgādnieku, tiek notiesāts ar brīvības atņemšanu, vai arī tiek ievēlēts par deputātu pašvaldībā vai Saeimā.

Darba dienesta veicēji tā laikā nedrīkstēs strādāt algotu darbu vai studēt augstskolā, vidusskolā vai arodskolā dienas nodaļā. Viņiem būs liegts savstarpēji apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, kā arī slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

Alternatīvā dienesta veicēji mēnesī saņems 60 latu uzturnaudu, kā arī ir tiesīgs saņemt apmaksātu veselības aprūpi, par ko maksā Aizsardzības ministrija. Ja viņš dienesta laikā gūst traumu, saslimst un pēc tam tiek atzīts par dienestam nederīgu, viņam pienāktos 150 latu vienreizējais pabalsts - ja vien pie notikušā nav vainojams viņš pats. Par bojāeju dienesta laikā viņa tuviniekiem var izmaksāt 10 000 latu pabalstu.

Likuma pieņemšanas gadījumā tas stātos spēkā no nākamā gada. Likuma nepieciešamība pamatota ar faktu, ka bijušas vairākas tiesas prasības, piemēram, no Jehovas lieciniekiem, kam ticība neļauj dienēt, un tas radījis negatīvu sabiedrības reakciju.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām projektu iesniegs valdībai, bet pēc tam tas būs jāskata Saeimai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form