Latvija, kā arī pārējās Baltijas valstis ir neizdevīga zona nelegālajiem migrantiem un migrantu grupas pārvadājošajiem noziedzniekiem, trešdien žurnālistiem apliecināja Baltijas jūras reģiona valstu "Task Force" operatīvās komitejas (OPC) darba grupas "Nelegālā migrācija" vadītājs Vācijas robežsardzes pārstāvis Folkers Vinters (Volker Winter).
Viņš pastāstīja, ka nedēļas sākumā notikušās OPC darba grupas sanāksmē apstiprinātais Baltijas valstu reģiona ziņojums par situāciju nelegālajā migrācijā reģiona valstīs apliecina, ka Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, pēdējo gadu laikā darījušas visu iespējamo, lai padarītu savas valstis par nepievilcīgu zonu nelegālās migrācijas jomā strādājošajām organizētās noziedzības grupām.

"Protams, ka nelegālā migrācija ir finansiāli ļoti izdevīgs bizness, jo par viena cilvēka transportēšanu atkarībā no viņa mērķa zemes iespējams nopelnīt no diviem līdz pat desmit tūkstošiem ASV dolāru," teica Vinters, "taču Latvija līdztekus pārējām Baltijas valstīm pēdējos gados gan uzlabojusi robežkontroli, gan arī veikusi vairākas lielas nelegālo migrantu transportētāju apkarošanas operācijas." Ja vēl no 1997.līdz 2000.gadam nelegālā migrācija Eiropas austrumos bija plaši izplatīta un sagādāja lielas problēmas, tad pāris pēdējo gadu laikā migrācija ir mazinājusies un noziedznieki kā tranzītzemes aizvien vairāk sāk izmantot Eiropas dienvidus.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks Konstantīns Šarigins, kurš sanāksmē vadīja Latvijas delegāciju, pastāstīja, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijā notverti aptuveni 60 valstī nelegāli ieceļojušie migranti. Pērn bija 57, arī pārējās Baltijas valstīs šie skaitļi neesot pārāk augsti - Igaunijā pērn notverts 51, bet Lietuvā - aptuveni simt nelegālo migrantu. Salīdzinājumam Vācijā pērn aizturēti aptuveni 22 000 nelegālo migrantu. Vinters šo tendenci skaidroja ar Vācijas izmantošanu nelegālo migrantu tranzītam uz Dāniju un citām Skandināvijas valstīm. Piemēram, Zviedrijā pagājušajā gadā nelegāli ieceļojuši aptuveni 40 000 migrantu.

Šarigins minēja vēl vienu migrantu kategoriju - tos, kuri, valstī ieceļo legāli, taču pēc uzturēšanās termiņa beigām neatstāj valsti, automātiski kļūstot par nelegālajiem migrantiem. Tādi pērn bijuši 394 cilvēki, taču visi viņi notverti un vēlāk vai nu paši labprātīgi izbraukuši no Latvijas, vai izraidīti. Tāpat pērn Latvijā patvērumu lūguši 30 cilvēki, trijiem no viņiem piešķirts alternatīvais statuss, vēl 11 patvēruma meklētāju iesniegumi ir izskatīšanas stadijā, bet pārējiem patvērums Latvijā atteikts. Kopš 1998.gada kopumā Latvijā patvērumu meklējuši 130 cilvēki, no kuriem tikai astoņiem piešķirts bēgļa, bet trim - alternatīvais statuss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit