Deputāts uzsvēra, ka joprojām saņem iedzīvotāju vēstules, kurās izteikta gatavība uzņemt čečenus.
Premjers intervijā norādīja, ka Latvija rīkosies atbilstoši EDSO rekomendācijām un Eiropas Savienības (ES) valstu rīcībai.
"Mēs neplānojam darīt neko atšķirīgu no starptautisko organizāciju un ES valstu sniegtās palīdzības un atbalsta," uzsvēra Šķēle.
Viņš piebilda, ka Latvija "jau dzīvo ES telpā" un pievienojas "tiem soļiem un atbalstam un.. tai nosodījuma formai, ko starptautiskās organizācijas un Eiropas valstis pielieto".
Ārlietu ministrijā, kam bija jāsagatavo valdības viedoklis par Vidiņa ierosinājumu, BNS ceturtdien uzzināja, ka šāds dokuments ir sagatavots un ir sagatavota arī vēstule Vidiņam. Šajā vēstulē sniegta tā informācija, ar kuru iepazīstināja premjers. Ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane BNS informēja, ka vēstuli Vidiņš varētu saņemt piektdien.
Jau ziņots, ka Vidiņš lūdza valdībai atļaut Latvijā iebraukt aptuveni 100 čečenu bēgļiem, jo pie viņa vērsušies daudzi Latvijas pilsoņi un izteikuši gatavību pie sevis izmitināt čečenu bēgļus. Ičkērijas Republikas čečenu pārstāvis Latvijā Musans Mačigovs Vidiņam pagājušajā nedēļā izteicis lūgumu atļaut iebraukt Latvijā ap 100 bēgļiem, uzņemoties to uzturēšanas izdevumus uz čečenu diasporas rēķina un nenosakot tiem bēgļu statusu.
Tāpat arī vairākas labdarības iestādes ir izteikušas vēlmi izveidot čečenu bēgļiem vasaras nometnes Latvijā, tādēļ Vidiņš Čečenijas atbalsta grupas vārdā lūdza valdību atļaut Latvijā iebraukt čečenu bēgļiem.
Vidiņš iepriekš uzsvēra, ka valdība netiek lūgta bēgļiem piešķirt bēgļu statusu, par viņu uzturēšanu nebūtu jāmaksā no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Viņš norādīja, ka daudzi Latvijas pilsoņi ir izteikuši gatavību palīdzēt čečenu bēgļiem, lai gan atsaucība pagaidām esot tikai no latviešu tautības iedzīvotāju puses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
