(c) AFI

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes Igaunijā mērķis bijis mīkstināt igauņu pretkrievu pozīcijas Gruzijas – Krievijas konflikta jautājumā pirms 1.septembrī gaidāmās Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes, ceturtdien ziņo delfi.ee. Savukārt Latvijas premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) pārstāvis noliedz būtiskas atšķirības viedokļos un Merkeles centienus "mīkstināt' baltiešu stingro nostāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņo delfi.ee, atsaucoties uz laikrakstu "Vesti dnja",  Merkeles vizītes Igaunijā mērķis bijis nomierināt igauņu politiķus, kuri uzstāja uz stingru sankciju ieviešanu pret Krieviju.

Premjera Ivara Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis portālam "Delfi" uzsvēra, ka Godmaņa un Merkeles pozīcijas attiecībā uz situāciju Gruzijā bijušas līdzīgas, ko apliecinot pēc premjera un Merkeles telefonsarunas Vācijas vēstniecības izplatītais paziņojums. Līdz ar to nevarot būt runas par to, ka Merkele centusies "mīkstināt Latvijas pozīciju šajā jautājumā, jo tās bija ļoti līdzīgas gan jautājumā par sešu punktu miera plāna izpildi, gan jautājumā par karaspēka izvešanu no Gruzijas, skaidroja Vaikulis.

Lai arī Merkele Zviedriju, Igauniju un Lietuvu apmeklējusi ar mērķis saskaņot viedokļus pirms 1.sepmbrī gaidāmās ES līderu sanāksmes, uz Rīgu Vācijas kanclere neesot devusies, jo viņa Rīgā jau esot bijusi 2006.gada novembrī, savukārt lietuvā un Igaunijā iepriekš viņa neesot bijusi, skaidroja Vaikulis, norādot, ka tādēļ Merkele ar Godmani sazinājusies telefoniski. 

"Telefonsarunas laikā abu valstu pārstāvju pozīcijas bija faktiski identiskas," uzsvēra Vaikulis. 

Savukārt delfi.ee,  norāda, - pēc Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas locekļa Vladimira Velmana domām, Merkeles vizīte bijusi saistīta ar Igaunijas pieņemto agresīvo pozīciju attiecībā uz notikumiem Kaukāzā, kas nav atbildusi "vecās Eiropas" valstu nostājai.

Velmans norādījis, ka "nav nejaušība, ka vizīte notikusi īsi pirms Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmes." Pēc politiķa domām, daudzu igauņu politiķu agresīvā nostāja pret Krieviju dažkārt iegūst "paranoidālu raksturu". Velmans uzskata, ka tādējādi šie cilvēki grib novērst vēlētāju uzmanību no reālajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām valstī.

Savukārt valdošās partijas "Tēvzemes un republikas savienība" pārstāvis parlamenta Ārlietu komisijā Marko Mihelsons apgalvojis, ka tas, ka Merkeles vizīte notikusi īsi pirms ES vadītāju sammita ir nejaušība, savukārt jautājumi par attiecībām ar Krieviju un konfliktu Gruzijā izvirzīti priekšplānā objektīvu apstākļu dēļ.

To, kāpēc Merkele noraidījusi skarbākos Igaunijas priekšlikumus par attiecību pārtraukšanu ar Krieviju, tā vietā dodot priekšroku konstruktīvas sadarbības attīstīšanai, Mihelsons komentējis, sakot, ka "dažādām valstīm ir izveidojusies atšķirīga pieredze attiecībās ar Krieviju, tāpēc atsevišķas problēmas mēs uztveram atšķirīgi" un uzsvēris, ka Igaunijas un Vācijas pozīcijās ir daudz vairāk kopīgo, nekā atšķirīgo punktu.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstu un Polijas prezidenti bija pirmie, kas asi reaģēja uz Krievijas karaspēka ieiešanu Gruzijā, asi nosodot Krievijas agresiju un pieprasot Eiropas Savienībai pārskatīt attiecības ar Krieviju.





Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form