Latvija pārgājusi uz vasaras laiku
Foto: Shutterstock

Naktī uz svētdienu pulksten 3 Latvijā notika pāreja uz vasaras laiku, un pulksteņa rādītāji tika pagriezti vienu stundu uz priekšu. Vienlaikus ar Latviju pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu pagrieza arī daudzviet citur pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai, tātad šogad pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 28. oktobrī.

Ekonomikas ministrija (EM) 2014. gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja iedzīvotājus paust viedokli par praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 izteica neapmierinātību ar šo kārtību. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanai aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Saskaņā ar EM aptauju vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem gada laikā, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Savukārt augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.

Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Lai gan privātpersonas vasaras laikā jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos, kā liecina EM dati, valstiskā mērogā samazinājums ir nebūtisks.

Savukārt būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās, aplēsusi EM. Komersanti arī norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veselības nozares pārstāvji EM norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko, gan fizisko veselību. D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Tāpat skaidrots, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību. Spēcīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Turpretim transporta nozares uzņēmēji viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Pašlaik skaidri vērojams administratīvais slogs tiem uzņēmējiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten 3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Enerģētika
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form