Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins gan aicināja līgumu pagaidām nepieņemt, jo tā būtība tagad, pēc referendumiem Francijā un Nīderlandē, ir mainījusies. “Konstitūcija ir mirusi”, sacīja Kiršteins. Viņš aicināja pie līguma atgriezties rudenī, kad par to būs lielākā skaidrībā un Latvija arī izlabos vairāk nekā simts kļūdas līguma latviskajā tulkojumā.
Premjers Aigars Kalvītis (Tautas Partija) paziņojumā par līguma ratifikāciju aicina “arī citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram, jo mēs uzskatām, ka Konstitucionālais līgums ir būtiski nepieciešams Eiropas nākotnei”.
“Vienlaicīgi mēs vēlētos vērst uzmanību uz to, ka negatīvā attieksme pret Konstitucionālo līgumu daudzās dalībvalstīs ir izskaidrojama ne tik daudz ar paša līguma saturu, cik neskaidri definētu Eiropas nākotnes vīziju, kura nesniedz skaidras atbildes uz jautājumiem, kas interesē katru eiropieti - Eiropas paplašināšanās, godīgas konkurences nodrošināšana un sociālie jautājumi,” teikts premjera paziņojumā.
Latvija šajā Līgumā saskata garantiju ES nākotnes attīstībai. Ratificējot Līgumu, Latvija ir rīkojusies proaktīvi un proeiropeiski. Mēs esam ieinteresēti konkurētspējīgā un dinamiski augošā Eiropā, norādīja premjers.
Latvija sagaida, ka 16.-17. jūnija Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji spēs iezīmēt optimālu risinājumu Savienības tālākai virzībai, pauda Kalvītis.
Bija plānots, ka konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos ES līgumus un noteiks turpmākos ES darbības pamatprincipus. Līgumu veido preambula, četras daļas - Vispārējie noteikumi, pamattiesību harta, ES politikas un nobeiguma noteikumi, kā arī 36 protokoli, kas ir neatņemama konstitucionālā līguma sastāvdaļa.
Turpmāk ES lēmumu pieņemšanā tiks izmantots tā sauktais kvalificētais balsu vairākums, kas paredz, ka “par” jābalso 55% dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Tomēr daudzos tieslietu, iekšlietu, ārlietu un ekonomiskās politikas jautājumos šie sliekšņi būs 65% dalībvalstu un 72% iedzīvotāju, kas padarīs grūtāku lēmumu pieņemšanu. Bloķējošajam mazākumam jāsastāv vismaz no četrām dalībvalstīm.
Minimālais Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaits katrai ES dalībvalstij būs seši, savukārt Eiropas Komisijā līdz 2014.gadam katra dalībvalsts būs pārstāvēta ar vienu balsstiesīgu komisāru. EP nebūs vairāk kā 750 deputāti, un neviena valsts nevar ieņemt vairāk kā 96 vietas EP tiek piešķirta arī lielāka ietekme - parlamenta pieņemtajiem lēmumiem daudzos jautājumos būs līdzīgs spēks kā ES Padomes lēmumiem.
Neraugoties uz diskusijām, konstitūcijas ievadtekstā netika atstāta atsauce uz kristietību.
Latvijā ES konstitūcijas ratificēšana kavējās, jo ilgstoši netika novērstas kļūdas dokumenta tulkojumā latviešu valodā. Kopumā savulaik bija konstatētas vairāk nekā 500 dažādas neprecizitātes.
Jauno ES konstitūcijas līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29.oktobrī Romā - tajā pašā vietā, kurā 1957.gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums.
Lai ES konstitūcija stātos spēkā, tā jāratificē visām 25 ES dalībvalstīm. Ja konstitūciju noraidīs kaut vai tikai viena dalībvalsts, līguma nākotne kļūst apšaubāma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
