Latvija zaudējusi prāvu starptautiskā arbitrāžas tiesā Stokholmā, kuras dēļ valstij var nākties no budžeta atmaksāt 3,1 miljonu ASV dolāru. Valdība par aptuveni divas nedēļas iepriekš notikušo tiesas prāvas rezultātu ir informēta jau pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, taču sabiedrībai ziņas par tiesas procesu nav izpaustas un šis jautājums Ministru kabinetā izskatīts kā konfidenciāls.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Prokuratūrai uzdots pārbaudīt, vai par šādu tiesas procesa iznākumu ir atbildīga kāda no Latvijas amatpersonām.

Lieta saistīta ar kuģi, kas uz Rīgu tika atvilkts 1993.gadā. Zviedrijas firma "Swede Balt" bija paredzējusi kuģī iekārtot uzņēmēju centru un ar Rīgas Kurzemes priekšpilsētas valdi tika noslēgts pagaidu zemes nomas līgums par kuģa noenkurošanu Zunda kanālā.

Iecerētie projekti netika veiksmīgi īstenoti un pēc laika valsts institūcijas nolēma kuģi sazāģēt metāllūžņos, jo tas draudēja nogrimt. Pirmās zviedru puses pretenzijas pret šādu rīcību parādījās 1996.gadā, kad Ārlietu ministrija saņēma notu ar prasību atmaksāt 5,5 miljonus ASV dolāru.

Vēlāk Zviedrijas puse Latviju iesūdzēja tiesā un starptautiskā arbitrāžas tiesa nolēma par labu Zviedrijas firmai - lēmums paredz atmaksāt vairāk nekā trīs miljonus dolāru.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš par notikušo ir sašutis un uzskata, ka par to atbildīga ir Ārlietu ministrija. Ministrs norāda, ka Ārlietu ministrijai par notiekošo sūtītas četrpadsmit vēstules, bet ministrija nav sniegusi nevienu atbildi.

Ministrs uzdevis prokuratūrai noskaidrot, kas vainīgs notikušajā un kāpēc Latvija tiesas procesā zaudējusi.

"Tiesas procesā mēs nepiedalāmies, ja nepiedalāmies - tad mums pietiesā, lēmums ir obligāts un izpildāms. Esmu lūdzis prokuratūru nekavējoties iesaistīties, noskaidrot, kas pie tā ir vainīgs. Manuprāt, tas ir kliedzošs gadījums," paudis Bērziņš.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš savukārt ir sašutis par sava kolēģa finansu ministra izteikumiem un "Lauku Avīzē" publicēto informāciju. Pēc ārlietu ministra teiktā, uz katru vēstuli ir sniegta atbilde, un šobrīd juristi turpina darbu, lai starptautiskās tiesas spriedumu varētu mainīt.

"Mani patiesi izbrīna ministra izteikumi," intervijā BNS sacīja ārlietu ministrs, norādīdams, ka viņa darbības laikā neviens lēmums saistībā ar šo kuģi nav pieņemts un visas darbības par to veiktas iepriekšējo valdību laikā.

Indulis Bērziņš apstiprināja, ka šis jautājums valdībā izskatīts kā konfidenciāls, taču ne tādēļ, lai to slēptu no sabiedrības, bet lai izmantotu visas iespējas un Latvijas valstiji nebūtu jāmaksā.

Starptautiskās arbitrāžas tiesas lēmumu nevar pārsūdzēt, tomēr Latvijas juristi pieprasījuši par to paskaidrojumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form