Foto: F64
Lai samazinātu iespējamību riska grupām saslimt ar jaunā koronavīrusa izraisīto "Covid-19", piemēram, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un gados vecākiem cilvēkiem, valdība otrdien, 10. martā, nolēma uz laiku papildināt esošo darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Personām, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, ģimenes ārsts varēs izrakstīt darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no "Covid-19" skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu, norādīja Strapcāne.

Lai gan saslimt ar "Covid-19" var ikviens, nopietnākas sekas var būt gados veciem cilvēkiem, personām ar novājinātu imunitāti un hroniskām saslimšanām.

Līdz ar to izstrādāts risinājums, lai šīs grupas vairāk pasargātu no inficēšanās riska.

Tiesības saņemt darbnespējas lapu attieksies uz ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes institūciju un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas, strādājot ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Citu valstu pieredze liecina, ka bērni "Covid-19" pārslimo viegli, tomēr bērni ne vienmēr apzinīgi ievēro higiēnu, piemēram, regulāri mazgājot rokas, tāpēc pastāv lielāks risks infekcijai izplatīties.

Ja mediķi, skolotāji un sociālajās aprūpes iestādēs strādājošie būs atgriezušies no "Covid-19" skartajām teritorijām, uz kurām šobrīd ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi (Itālija, Ķīna, Irāna, Dienvidkoreja, Japāna un Singapūra), un nebūs iespējams vienoties ar darba devēju par attālinātā darba iespējām, personai būs jāsazinās telefoniski ar savu ģimenes ārstu.

Pēc situācijas izklāsta, tiks izsniegta darbnespējas lapa uz 14 dienām, skaitot no dienas, kad persona izbraukusi no skartās teritorijas.

Šāda kārtība būs spēkā, kamēr ir aktuāli "Covid-19" infekcijas izplatīšanās draudi.

Vienlaikus VM aicina darba devējus nesūtīt darbinieku komandējumā uz minētajām teritorijām, iespēju robežās organizēt attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kas atgriezušies no skartajām teritorijām, kā arī veikt pārrunas ar darbiniekiem, aicinot nedoties uz "Covid-19" skartajām teritorijām arī atvaļinājuma laikā.

Gadījumā, ja darbinieks, kas uzturējies "Covid-19" infekcijas skartajā teritorijā, kurai noteikti īpašie piesardzības pasākumi, atsakās ievērot pašizolāciju mājās, atbilstoši Darba likumam, darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā var kaitēt viņa paša vai citu personu drošībai un veselībai.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē sacīja, ka rosina papildināt cilvēku loku, kuriem drošības apsvērumu dēļ pēc atgriešanās no ceļojuma uz slimības skarto reģionu, jāpavada karantīnā 14 dienas un jānovēro sava veselība. Tie ir medicīnas darbinieki, pedagogi, valsts un pašvaldību sociālo aprūpes centru darbinieki.

Uz premjera Krišjāņa Kariņa (JV) jautājumu, vai izolēšanās pēc atgriešanās no ceļojuma ir obligāta vai ieteicama, Viņķele uzsvēra, ka šīm trim grupām tas būtu obligāti.

Citi nosacījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā netiek mainīti, tāpēc pirmās 10 darbnespējas dienas ir darba devēja atbildība.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) informēja, ka notiek pārrunas ar tūrisma sfērā iesaistītajām pusēm, tiek apzināta situācija un lemts par turpmākajiem rīcības soļiem.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ieteica meklēt kādu mehānismu, kā rīkoties darba devējiem, ja netiek ievēroti ieteikumi nedoties uz slimības skartajām valstīm.

Kariņš uzdeva Veselības ministrijai, sadarbojoties ar Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministriju, izstrādāt mehānismu, kā valsts var sniegt atbalstu uzņēmējiem, saistībā ar darbnespējas lapu apmaksu darbiniekiem.

Jau ziņots, ka personai, kas skaitās kā kontaktpersona, jo bijusi saskarsmē ar koronavīrusa izraisītās saslimšanas "Covid-19" pacientu pienākas darbnespējas lapa, kas atļauj divas nedēļas palikt mājās un novērot savu veselības stāvokli, portālam "Delfi" pirmdien skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Uz jautājumu, vai cilvēkam, kurš atgriezies no kāda slimības skartā reģiona, bet viņam nav saslimšanas pazīmju, ģimenes ārsts var izrakstīt darbnespējas lapu, Arāja atbildēja: "Ja viņam nav saslimšanas pazīmju, tad jau viņš nav slims."

Tomēr šeit atsevišķi ir jāņem vērā trīs riska profesiju grupas – pedagogi, ārstniecības personas un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki. Šajās profesijās strādājošie un bērni "paliek uzreiz mājās, kā atbrauc no slimības skartās teritorijas," norādīja Arāja.

Slimības inkubācijas periods ir noteikts no vienas līdz 14 dienām, bet, ņemot vērā ekspertu pētījumus, saslimšanas pazīmes visbiežāk var parādīties piektajā līdz sestajā dienā, norādīja Arāja, uzsverot, ka "tas ir ļoti individuāli, atkarīgs no cilvēka kopējā veselības stāvokļa, imunitātes, hroniskām saslimšanām".

Jau ziņots, ka otrdien, 9. martā, Latvijā kopumā apstiprināti astoņi saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto saslimšanu "Covid-19". Septiņi no tiem 7. martā atgriezās no brīvdienām Itālijas kūrortā.

Personām, kuras ir atgriezušās no slimības skartajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi - paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, – ir jāzvana uz 113. Pie personām ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.

Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.

Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!