Patlaban lielākās dzērveņu audzētājvalstis ir Kanāda, kā arī Amerikas Savienotās Valstis. Savukārt Eiropas kontinentā, pēc lauksaimnieka domām, Latvija varētu būt dominējošā dzērveņu audzētājvalsts, jo ne Lietuvā, ne arī Igaunijā nav tādu kūdras purvu, kur ogas varētu audzēt.
"Latvija ir zeme, kur ar dzērveņu audzēšanu lauksaimnieki uzsāka nodarboties pavisam nesen. Tādēļ mums šīs kultūras audzēšanā ir maza pieredze, trūkst zināšanas augu mēslošanā, slimību apkarošanā un cīņā pret nezālēm," teica Bierands, norādot, ka Latvijā ir nepieciešami zinoši un gudri cilvēki ogu audzēšanā.
Dzērveņu audzētājs uzskata, ka, lai būtu laba dzērveņu raža, ogas ir pareizi un precīzi jāmēslo. Dzērvenes esot desmit reizes jūtīgākas pret mēslojumu kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra.
Tad, kad atrisinās speciālistu trūkuma problēmu, ar dzērveņu audzēšanu varēs nodarboties daudz nopietnāk, nodrošinot ar ogām visu Eiropas tirgu.
Lai uzsāktu dzērveņu audzēšanu, nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kuri, pēc dzērveņu audzētāju teiktā, nav katram pa kabatai. Lai izveidotu vienu hektāru apstādījumus ar dzērvenēm, ir nepieciešams ieguldīt līdz Ls 15 000.
Latvijā kopumā ar dzērveņu dēstiem apstādīti 30 hektāri platības, un tikai no dažiem hektāriem šogad tiek ievāktas ogas, jo dzērveņu stādījumi vēl ir samērā jauni.
Labākajā gadījumā, ja stādījumi ir labi kopti, tie nes ogas trešajā vai ceturtajā gadā. Ja dēsti nav tik labi kopti, ogu ražu var sagaidīt pēc pieciem līdz sešiem gadiem, teica lauksaimnieks.
Runājot par ogu nodrošinājumu vietējā tirgū, Bierands teica, ka dzērveņu audzētāji nespēj apmierināt lielo pieprasījumu pēc ogām, ko iepriekš aģentūrai LETA apliecināja arī Dzērveņu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja Gundega Sauškina.
Pēc viņas teiktā, šogad dzērvenēm laika apstākļi ir bijuši labvēlīgi, jo bija gan mitrs, gan arī saulains laiks, kas veicināja ogu augšanu. Vislabākā ogu raža šogad ir kādam Alsungas dzērveņu audzētājam - 30 līdz 40 tonnas no hektāra.
Dzērveņu audzētāju asociācijā darbojas 41 biedrs. Asociācija dibināta 1998.gada 15.aprīlī, un kopš 2000.gada vasaras ir Latvijas augļkopju asociācijas biedrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
