Latvijā vismaz 100 tūkstoši mājsaimniecību izmanto nelegālos TV pakalpojumus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā nelegālos televīzijas pakalpojumus izmanto vismaz 100 tūkstoši mājsaimniecību, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja telekomunikāciju operatori un televīzijas programmu īpašnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Televīzijas nozares pārstāvji komisijas sēdē atzina, ka nelegālā televīzijas satura izplatīšana ir būtiska problēma Latvijā, kas negatīvi ietekmē legāli strādājošo operatoru darbu. Tiesībsargājošajām iestādēm nav tādas kapacitātes, lai efektīvi pret problēmu cīnītos un arī tiesiskajā regulējumā redzamas nepilnības. Turklāt, piemēram, internetā pirātismu apkarot ir visai sarežģīti visā pasaulē.

Saeimas komisija nolēma nosūtīt vēstuli iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kura pārziņā ir arī policijas darbs, lai vērstu viņa uzmanību uz situāciju televīzijas nozarē. Deputāti arī uzzināja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ar nozares pārstāvjiem gatavo likumu grozījumus.

Televīzijas kanālu TV3 un LNT īpašnieka Skandināvijas koncerna "MTG Broadcasting AB" (MTG) vadītājs Latvijā Kaspars Ozoliņš sacīja - ja Latvijā kopumā varētu būt apmēram 800 tūkstoši mājsaimniecību un 3% no tām atbilstoši pētījumu kompānijas "TNS Latvia" datiem neskatās televīziju, tad potenciālā televīzijas auditorija Latvijā ir aptuveni 776 tūkstoši mājsaimniecību. MTG pašlaik ir noslēdzis līgumus ar operatoriem, kuri pārstāv aptuveni 575 tūkstošus mājsaimniecību, vēl aptuveni 100 tūkstoši mājsaimniecību skatās bezmaksas televīziju virszemes apraidē. Tādējādi, pēc MTG datiem, kopumā nelegālos televīzijas pakalpojumus varētu izmantot, kā minimums, 100 tūkstoši mājsaimniecību.

Telekomunikāciju operatora "Lattelecom" Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis savukārt pavēstīja, ka, pēc uzņēmuma aplēsēm, 100 vai 200 tūkstoši mājsaimniecību nelegālo televīzijas saturu izmanto regulāri, taču to mājsaimniecību, kas izmanto pirātiskos pakalpojumus internetā, ir krietni vairāk. "Maksas televīzijas pakalpojumu tirgu šī nelegālā darbība būtiski ietekmē. Šādos apstākļos strādāt legāli un mierīgu sirdi maksāt visus autortiesību maksājumus, nodokļus, un ievērot visas regulējošās prasības, un vēl iegūt līdzekļus investīcijām, platformu attīstībā un inovācijām pakalpojumu attīstībā ir pietiekami sarežģīts uzdevums, jo spiediens no nelegālā sektora ir liels," viņš pastāstīja.

Meisītis arī atzina, ka internetu ir visgrūtāk izkontrolēt, turklāt arī iedzīvotāju izpratnē pirātisms interneta vidē nešķiet tas pats, kas zādzība veikalā. Pēc viņa teiktā, nelegālā satura lejuplādēšanā internetā Latvija ir otra aktīvākā valsts Eiropā. "Tas, ka Latvijā aktīvi izmanto nelegālo saturu, ir objektīva realitāte," norādīja Meisītis.

"Lattelecom" pārstāvis arī vērsa uzmanību uz daļēji nelegālo televīzijas tirgu, proti, ir tādi maksas televīzijas operatori, kas saviem licenču pārdevējiem uzrāda mazāku faktisko klientu skaitu, nekā tas dabā ir, tādējādi maksājot mazāk par autortiesībām. Kompānija pieļauj, ka daļa operatoru uzrāda pat par 30-50% mazāk abonentu, nekā to faktiski ir. Viņš arī piebilda, ka ir arī tādi legālie operatori, kas piedāvā atsevišķas programmas, par kurām nav noslēgts licences līgums.

Telekomunikāciju operatora IZZI jurists Andis Anspoks nelegālo televīzijas tirgu sadalīja divās daļās. Lielāko postu, pēc viņa teiktā, nodara nereģistrētie kabeļoperatori vai citi satura nogādātāji pakalpojumu saņēmējiem. Savukārt otra, taču mazāka problēma ir fiziskās personas, kas nelegāli pieslēdzas pie elektronisko sakaru tīkla un zog kabeļoperatoru signālu. IZZI ir ziņojis par šādiem gadījumiem gan policijai, gan Satiksmes ministrijai, taču rezultāta nav bijis.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls aicināja Saeimas deputātus sakārtot normatīvos aktus, kas jomu regulē, kā arī apsvērt iespēju ieviest licences pārdošanu katras konkrētās programmas retranslācijai, proti, katrs no operatoriem, kas vēlas retranslēt programmu, noslēdz līgumu ar programmas īpašnieku, saņem atļauju to retranslēt un elektroniskā formā līgumu reģistrē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes mājaslapā un samaksā valsts nodevu. "Tad var izkontrolēt - ja reģistrā programma ir reģistrēta, ir līgums, tas ir likumīgi, ja nav, tas uzreiz būtu pamats saukt operatoru pie atbildības par darbu bez licences. Pašreiz retranslācijas atļauju izsniedz vienu, kaut uz visu atlikušo mūžu, bet atļaujā jau nav noteikts, kādas programmas retranslēt," viņš paskaidroja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tet MTG (Modern Times Group) Saeima Satiksmes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form